Ogres 1.vidusskolā aktualizē mobinga tēmu 

Vairāk attēlu galerijā

Februārī Ogres 1.vidusskolā notika 12. klases audzēkņu – Alīnas Krūmiņas, Signijas Liepiņas, Madaras Zaķes, Tīnas Akmeņkalnes, Kates Everses – inicēts pasākums, ar mērķi novērst mobingu jauniešu vidū.

Par to, kā rīkoties mobinga situācijās, kādas ir tā sekas un kāpēc šīs situācijas nedrīkst atstāt novārtā, 7.klases jauniešiem stāstīja sociālā projekta pārstāves Marika Andžāne un Rasa Gulbe, savukārt savā skolas laiku pieredzē dalījās mūziķis Markus Riva.

Viena no projekta autorēm Kate Everse stāsta: "Tā kā mācāmies komercnovirziena klasē, viens no uzdevumiem bija izveidot projektu ar sociāli atbildīgu mērķi. Sākumā gribējām labiekārtot skolas psihologa kabinetu, bet tad, veicot aptauju pārējo skolēnu vidū, sapratām, ka šī ideja nesaskan ar reālajām skolēnu vajadzībām. Redzējām, kā viens pret otru izturas mūsu vienaudži un jaunāko klašu skolēni, kas atmiņā atsauca arī faktu, ka ikkatra no mums ir piedzīvojusi mobinga situācijas – gan kā upuris, gan pāridarītājs, gan malā stāvētājs. Pats galvenais, ko sapratām, ka skolēniem ir bail runāt par mobingu, bet nedrīkst klusēt, vajag runāt – ar psihologiem, pedagogiem, vecākiem. Nevajag domāt, ka brīdī, kad runāsi ar kādu pieaugušo, tad saņemi atraidījumu. Galvenais ir neierauties sevī. Mums ir jāpanāk tas, ka mobings vairs nav tabu tēma skolās, un par to runāt nebaidās jebkura iesaistītā puse."

Kā norāda Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs, svarīgi ir runāt par to, ka mobings skolās  pastāv: "Jā, nebaidos teikt, arī mūsu skolā mobings dažādās tā izpausmēs novērojams regulāri. Esam saskārušies gan ar vēršanos pret vienaudžiem un pieaugušajiem virtuālajā vidē, gan emocionālu un fizisku vardarbību skolas telpās un ārpus tām. Taču, lai vispār sāktu cīnīties ar šo problēmu, sabiedrības vairumam jābūt vienisprātis par to, ka fiziska un emocionāla vardarbība nav pieņemama. Lai problēmu risinātu, nepieciešama kopīga izpratne par šīs parādības cēloņiem, sekām un visbeidzot darbībām, kas jāveic, lai mobingu izskaustu. Mēs, Ogres 1. vidusskolā, cenšamies veidot skolēnu izpratni par visiem šiem aspektiem. Ikdienā mudinām skolēnus neatbalstīt varmāku rīcību un ziņot pieaugušajiem par vardarbības gadījumiem. Tāpat uzskatu, ka svarīgi atbalstu ir sniegt gan varmākām, gan cietušajiem."

Sociālā projekta #Neklusē līdzautore Marika Andžāne norāda: "Lai risinātu mobinga problēmu skolās, ir ļoti svarīgi, ka tajā piedalās ne tikai skolotāji un skolas psihologs, bet arī paši jaunieši. Šī 12.klases skolnieču iniciatīva ir lielisks piemērs, kā ar skolas vadības un direktora atbalstu, skolēni paši var paveikt lielas lietas. Jo statistika ir patiesi satraucoša, starptautiskais PISA pētījums rāda, ka Latvija ir 1.vietā OECD valstīs pēc mobinga līmeņa. Šie dati palīdz aptvert problēmas mērogu. Ir jāmeklē efektīvs risinājums šai epidēmijas mēroga problēmai, iesaistoties mums visiem – skolēniem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrībai kopumā.” 

Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga, kas ikdienā konsultē vecākus, pedagogus un skolēnus, kuri iesaistīti mobinga situācijās, skaidro, ka mobinga tēma ir ļoti aktuāla un skar visu sabiedrību: "Lai gan ikviens no mums ir piedzīvojuši vai redzējuši mobinga situācijas, izpratne par tēmu sabiedrībā ir ļoti šaura. Valda neskaitāmi stereotipi, piemēram, upuris ir pats vainīgs, viņam pašam ir jāmāk par sevi pastāvēt, upuris šādi tikai norūdās, tāda ir dzīve, vai tieši pretēji – varmāku vajag bargi nokaunināt, varmākam nav nepieciešama psiholoģiska palīdzība, tikai bargs sods u.c. Tomēr mobinga izprašana un risināšana ir daudz sarežģītāks process. Arī šobrīd skolās mobinga situācija nereti tiek risināta publiski nosodot un kauninot pāridarītāju, tādā veidā patiesībā viņu padarot par mobinga upuri, savukārt pieaugušos par varmākām. Vai ignorējot to, ka upurim vajag palīdzību, ļaujot skolēniem pašiem ar visu tikt galā. Tādā veidā situācija netiek risināta – jo skolēniem netiek iemācīts ne jauns uzvedības veids, ne iedoti pareizie uzvedības rīki, ne meklēta un analizēta viņa rīcības sakne. Tāpēc arī šī mobinga situācija turpinās tālāk arī darba vidē, jo vairums no mums nemaz nezina, kā rīkoties mobinga situācijās. Mēs nedrīkstam ignorēt nevienu no mobingā iesaistītajām pusēm. Jo patiesībā lomas – varmāka, upuris, klusējošais vairākums – nav nemaz tik statiskas. Šo birku izmantošana, reti palīdz risināt reālo problēmu un redzēt patieso mobinga risināšanas sarežģītību. Savā pieredzē redzu, ka skolēni nereti ir bijuši visās šajās lomās. Nepareizi risinātā situācijā upuris bieži vien kļūst par apcēlēju vai izvēlās klusēt, ja apceļ kādu citu. Šīs lomas ir ļoti kustīgas. Ir pat situācijas, ka viens skolēns aizpilda visas trīs lomas vienlaicīgi, piemēram, mājās viņu apceļ vecākie brāļi un māsas, skolā viņš savukārt pats fiziski vai emocionāli iespaido kādu klases biedru, savukārt ārpusskolas pulciņā viņš varbūt stāv malā un noskatās, kā apceļ citus. Kopumā varu teikt, ka, lai patiešām atrisinātu mobinga problēmu, ir jāstrādā ar visām iesaistītajām pusēm."

Sadarbojoties ar jomas speciālistiem, sociālais projekts #Neklusē ne tikai aicina dalīties ar dažādiem pieredzes stāstiem, kas palīdz aptver problēmas mērogu. Bet, lai risinātu mobingu, izveidota mobilā lietotne, kurā jauniešiem saprotamā veidā pieejama informācija par to, kas ir mobings un kā to atpazīt. Ko darīt, ja mani vai kādu līdzās esošu klases biedru apceļ? Vai arī – kā saprast, ka pāridarītājs esmu es pats?

ASAP darbības, kā rīkoties mobinga situācijā, skolēniem, vecākiem un skolotājiem, meklējama #Neklusē mājaslapā. Tāpat lietotnē būs arī tādas funkcijas kā čata iespēja ar skolas psihologu vai uzticības tālruni, WhatsApp lietotnē sazināties ar pusaudžu resursu centru, zvanīt uzticības tālrunim vai policijai. Izstrādātā lietone pašlaik ir testa režīmā, bet jau drīzumā būs pieejama plašākai sabiedrībai. Tāpat notiek aktīvs skaidrojošais darbs skolās.

Visi vecāki un skolotāji ir aicināti aizpildīt aptauju par mobingu skolas vidē atgriezeniskās saites platformā EDURIO, kas pieejama visiem platformas lietotājiem no 2019.gada 1.novembra līdz 2020.gada 9.aprīlim. Pētījuma rezultāti būs pieejami 2020 gada maijā.