Ogres novada Kultūras centrā izdejots XXII Jaunrades deju konkursa fināls 

Vairāk attēlu galerijā

25.janvārī Ogres novada Kultūras centrā norisinājās viens no nozīmīgākajiem un krāšņākajiem notikumiem dejas pasaulē - XXII Jaunrades deju konkursa fināls.

"Jaunrades deju konkursa fināls vienmēr noticis Valmieras Kultūras centrā, bet šogad svētku sajūta nokļuvusi līdz Ogrei," sacīja pasākuma vadītāja, Latvijas televīzijas diktore Sandra Zviedre, organizatoru vārdā sakot paldies Ogres novada Kultūras centra kolektīvam par konkursa veiksmīgu norisi. 

Konkursa finālu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru.

Tiesības sacensties finālā par labākās jaunrades dejas titulu bija izcīnījusi 41 deja. Šogad Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātajam Jaunrades deju konkursam tika pieteikts līdz šim lielākais jaundarbu skaits – 84 jaunas dejas, ko radījuši kopumā 37 deju autori.

Dejas vērtēja žūrija: Rita Spalva – horeogrāfe, profesore, Latvijas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītāja, Deju nozares konsultatīvās padomes locekle, žūrijas priekšsēdētāja; Gunta Bāliņa – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore; Zita Errsa – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore, Horeogrāfijas katedras vadītāja un pedagoģe; Alberts Kivlenieks – teātra horeogrāfs: Rolands Juraševskis - Latvijas universitātes Tautas deju ansambļa "Dancis" mākslinieciskais vadītājs, Dejas nozares konsultatīvās padomes loceklis, Jelgavas un Rīgas deju kolektīvu virsvadītājs; Santa Laurinoviča – horeogrāfe, Deju nozares konsultatīvās padomes locekle, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku mākslinieciskās padomes eksperte; Lāsma Skutāne – horeogrāfe, Alūksnes deju apriņķa virsvadītāja.

Pēc brīnišķīgā un pozitīvām emocijām piepildītā koncerta, konkursa dalībniekus, horeogrāfus un skatītājus uzrunāja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. 

"Nupat nācis klajā Skatuviskās dejas zelta fonds, kas ietver daudzu gadu desmitu laikā slīpētas uz atzītas horeogrāfijas. Arī Jaunrades deju konkurss dod iespēju iekļūt šajā zelta fondā. Lai katram horeogrāfam izdodas sasniegt šo slavas mirkli – gan savu deju redzēt Skatuviskās dejas zelta fondā, gan piedzīvot to laimīgo brīdi, kad viņa deja tiek izpildīta Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos," vēlēja S.Pujāte.

Latvijas Nacionālā kultūras centra deju eksperte Maruta Alpa, sveicot godalgoto deju horeogrāfus, uzsvēra: "Jaunrades deju konkursa balvu fonds 4800 eiro apmērā sadalīts, diplomi izsniegti, bet jūsu darba ieguldījumu nevar izmērīt ne naudā, ne diplomos. Tas, ko jūs darāt un ik gadu sasniedzat, dodot skatītājiem un dejotājiem, tas ir kaut kas ļoti īpašs, ļoti vajadzīgs mūsu valstij un mums visiem kopumā. Milzīgs paldies par jūsu radošumu un vēlēšanos visiem uzmirdzēt! Katra no šīm dejām noteikti atradīs vietu uz skatuves Latvijā un ārpus tās".

Kategorijā "Latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares" žūrija izlēma 1. un 3.vietu nepiešķirt, bet 2.vieta tika Ilmāram Dreļam par deju "Balabaska".

Kategorijā "Latviešu skatuviskā deja" 3.vieta - Dagmārai Bārbalei par dejām "Tautiņas aizveda vērpājiņu" un  "Uz Kurzemi", Jānim Ērglim par deju "Visi ceļi guņiem pilni". 

2.vieta - Ilmāram Dreļam par deju "Aulejas klezmers", Jānim Purviņam par deju "Es saviju vainadziņu",  Taigai Ludboržai par deju "Aiz vīriņa laba dzīve".

Diploms un 1.vieta Jānim Ērglim par deju "Bobu dancis" un Agrim Daņiļēvičam par deju "Neviens mīļi tā nebrauca".

Par vislabāko deju tika atzīta "Uz Daugavas es dzīvoju" – horeogrāfs Jānis Ērglis.

Skatītāji savas simpātijas kādai no dejai varēja paust, iemetot trīslitru burkā valriekstu, ko varēja saņemt pie ieejas zālē. Skatītāju simpātiju balvu – pilnu trīslitru burku ar valriekstiem - ieguva deja "Zem tupeles nedzīvoš" – Reiņa Rešetina horeogrāfija, Laumas Bērzas un Asnates Rancānes mūzika;

Savukārt Ogres novada Kultūras centra deju kolektīvu vadītāju simpātiju balva tika dejai "Visi ceļi guņiem pilni" – Jāņa Ērgļa horeogrāfija, Zigmara Liepiņa mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā.