
Ceļu pie lasītājiem sāk rakstu krājuma "Ogres muzeja raksti" 2.sējums 
1.novembrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā notika rakstu krājuma "Ogres muzeja raksti" 2.sējuma prezentācija, kurā piedalījās arī rakstu autori.
"Esmu pārliecināta, ka šāds – tieši Ogres novada un pilsētas kultūrvēsturei veltīts – rakstu krājums noteikti ir vajadzīgs. Interesantu, saistošu un vēsturiski nozīmīgu tēmu, kuras pētīt un par kurām rakstīt, netrūkst. Šajā izpētes procesā tiek izzinātas un atklātas jaunas un pārsteidzošas lietas par vietām, cilvēkiem un notikumiem, kuri kādreiz risinājušies tepat mums apkārt. Lai gan tēmas un atspoguļotais laiks dažādu autoru pētījumos atšķiras, tomēr tas veido savu stāstu un redzējumu par Ogri," rakstu krājuma atvēršanas svētkos sacīja grāmatas sastādītāja, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece. "Ceru, ka jaunā grāmata rosinās lasītājus meklēt, pētīt un interesēties vēl tālāk un dziļāk ne tikai par savas pilsētas vēsturi, bet arī ģimenes un dzimtas pagātni."
Rakstu krājumā apkopoti 10 dažādu autori raksti, kas veltīti Ogres pilsētas un novada vēstures izpētei. Tēmu loks un hronoloģiskās robežas ir visai plašas un daudzveidīgas.
Krājumu ievada Arno Smiltnieka Ogres novada pilskalniem veltītais pētījums. Savukārt vēstures zinātņu doktore Pārsla Pētersone izsekojusi Bēmu ģimenes vērienīgajām uzņēmējdarbības gaitām 20.gadsimta I.pusē, Ar Bēmu vārdu saistīti vairāki ogrēniešiem labi pazīstami nami - Brīvības ielā Nr.2 un Nr.18, Rīgas Nr.8. u.c.
Inženierzinātņu doktora Valdis Hofmarka rakstā izsekots telefona sakaru attīstības vēsturei Ogrē un Vidzemē. Vēsturnieks Toms Zariņš, iepazīstina ar Ogres vasarnīcas Ausekļa prospektā Nr.1 stāstu, kā arī izsekojis Ogres pilsētas heraldikas vēsturei.
Vēsturnieks Gatis Liepiņš, izmantojot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumentus, vēsta par 1941.gadā deportēto Ogres pilsētas iedzīvotāju gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā.
Caurskatot pilsētas plānošanas dokumentus, Uldis Apinis iepazīstina, kādas "pēdas" Ogres pilsētvidē atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā ir nomainījušas cita citu. Šie dokumenti ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien.
Santa Šustere vēsta par šaursliežu dzelzceļa līniju Ogre-Laubere. Ogres fotokluba vadītāja Dace Voitkeviča iepazīstina ar 1969.gadā dibinātā foto kluba "Ogre" 50 darbības gadiem. Savulaik tajā darbojās tādi šodien starptautiski atzīti Latvijas fotogrāfi kā Egons Spuris, Inta Ruka, Andrejs Grants.
Interesi varētu raisīt Artūra Žvinkļa pētījums par Latvijas PSR valsts drošības komitejas Ogres nodaļas štata darbiniekiem un Ojāra Stepena raksts par VDK aģentūras kontroles tīkla darbību Ogres rajonā.
Ogrei nozīmīgā izdevuma prezentācijā piedalījās arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: "Plaši pieejamas grāmatas, no kurām var uzzināt daudz jaunu un interesantu faktu par citu valstu vēsturi, bet svarīgi ir radīt un izdot "Ogres muzeja rakstus", ko mūsu vietā neviens neizdarīs. Tā ir dzīvā vēsture, kas paiet mums garām tepat blakus. Mūsu pienākums ir atstāt liecības par šo vēsturi saviem bērniem. Paldies muzejam par paveikto, bet jau nākamgad mēs plānojam sākt apkopot stāstus par personībām, kas strādājušas un dzīvojušas Ogres novadā. Mēs turpināsim pētīt sava novada vēsturi."
Grāmatas "Ogres muzeja raksti" 2.sējums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, kas finansējis grāmatas sagatavošanu, apmaksājis autoru honorārus un izdošanu.
Pirmais sējums iznāca 2015.gada nogalē. "Tagad jāsāk darbs pie 3.sējuma sagatavošanas – jāaicina autori, jāizvēlas tēmas. Ar muzeja speciālistu spēkiem vien tas nebūtu iespējams, bet Ogrē dzīvo vai ir saistīti daudzi zinoši un savā jomā kompetenti profesionāļi, kuri varētu dot savu artavu mūsu novada vēstures izpētē. Man jau ir padomā sazināties ar vēsturnieku, piļu un muižu pētnieku Jāni Zilgalvi, kurš bieži viesojas Ogrē pie dēla. Sadarbībā ar Jāni Zilgalvi varētu tapt pētījums par Ogres novada muižām un pilīm," atklāj E.Smiltniece.
Šobrīd grāmatu var iegādāties Ogres Vēstures un mākslas muzejā, aptuveni pēc mēneša grāmata nonāks tirdzniecībā Jāņa Rozes grāmatnīcā Ogrē, bet nākamā gada sākumā arī Rīgā.
2019. gada 2. novembrī, 15:37, Kultūra un izglītība
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Ja grib fotografēt oficiālu bildi, tad vajag to darīt kvalitatīvi un pakoriģēt tos cilvēkus, kas šoreiz bildē nav redzami... Vai tāda ir Ogres fotokluba reklāma?
"Interesantu, saistošu un vēsturiski nozīmīgu tēmu, kuras pētīt un par kurām rakstīt, netrūkst."_______ Pasteidzieties! ______ Senie ogrēnieši nav mūžīgi.