Ogrēnieši skatās un vērtē dokumentālo filmu "Spiegs, kurš mans tēvs" 

Vairāk attēlu galerijā

3.oktobrī skatītāji izmantoja Ogres Vēstures un mākslas muzeja doto iespēju noskatīties studijā "Mistrus Media" tapušo filmu, kura starptautisko pirmizrādi piedzīvoja šogad jūnijā Šefildas dokumentālo filmu festivālā Lielbritānijā, bet Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt no 5.septembra.

Ogrēniešiem filma ir intriģējoša ar vēl kādu faktu. Imanta Lešinska tēlu dokumentālajā filmā iestarpinātājos inscenējumos atveido aktieris un Ogres Teātra režisors Jānis Kaijaks. 

Filma "Spiegs, kurš mans tēvs" ir personisks stāsts par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē un atrasties aukstā kara aizskatuvē. Filma vēsta par tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes dzīvesstāstu un notikumiem, kas risinājās pirms 40 gadiem.

1978. gadā Ieva kā studente viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā ANO, nolēma pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimenei tika piešķirtas jaunas personu identitātes un piedāvāts sākt dzīvi kā citiem cilvēkiem. 80-to gadu vidū pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira.

Filma balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu ierakstos, tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai neapzinoties. "Man savas dzīves nemaz nebija," tā par tēva darbības ietekmi uz meitas dzīvi, filmā atzīst Ieva Lešinska-Geibnere.

Gan pirms, gan pēc filmas noskatīšanās ar skatītājiem tikās režisors Gints Grūbe.

Filmas ieceri aktualizēja Krievijas prezidenta Putina aktivitātes un jauna aukstā kara veidošanās, atklāja režisors. Dokumentālās filmas veidotāji vēlējušies piekļūt Valsts Drošības komitejas arhīviem, lai noskaidrotu, vai ir ticama versija, ka Imantam Lešinskim piespriests nāvessods, kā lielākajai daļai augsta ranga amatpersonu-pārbēdzēju.

"Ja tajā brīdī, kad sākām filmas izpēti, sākumā šķita, ka mēs varam tikt klāt pie Valsts Drošības komitejas arhīviem, tad gada laikā sapratām, ka šie arhīvi mums ir slēgti uz visiem laikiem, un nekādi žurnālistikas pētījumi nav iespējami. Kā noskaidrojām, ne mazāk sarežģīti tikt klāt arī Centrālās izlūkošanas pārvaldes arhīviem. Kad bijām uzmeklējuši bijušos Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģentus, tajā brīdī viņi nozuda no mūsu redzesloka  un uz telefona zvaniem neatbildēja. Savukārt Federālās izlūkošanas pārvaldes aģenti bija krietni atsaucīgāki," par materiālu vākšanas gaitu stāsta G.Grūbe. "Vēsturnieki vairāk balstās uz faktiem, bet mēs, filmu veidotāji, uz cilvēku atmiņām un stāstiem. Kā tas notika īstenībā, mēs neuzzināsim – ne par šo, ne daudziem citiem vēstures notikumiem."

Skatītāju rindās bija arī ogrēnietis Kārlis Kangers – vēstures pētnieks, bijušais Valsts Drošības komitejas Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs un Latvijas Vēstures komisijas loceklis. Pēc filmas noskatīšanās, kuru viņš redzējis pirmo reizi, portālam "OgreNet.lv" Kangera kungs atzina, ka bija cerējis, ka filma Imantu Lešinski vairāk atklās kā aģentu. "Filma ir par Imanta Lešinska meitas pārdzīvoto un viņas nostāju. Šis vairāk ir psiholoģisks vēstījums, kā ģimenei jāsadzīvo ar notiekošo, ja pēc sistēmas uzskatiem kāds no vecākiem noziedzies. Labi, ka sistēma mainās, un tu vairs neesi no tās atkarīgs," saka K.Kangers. Kangera kungs atklāj, ka pētot VDK arhīvus Ukrainā, atradis grāmatu, kurā meklējamo personu sarakstā iekļauta arī Lešinsku ģimene. Žēl, ka nākot uz filmas skatīšanos, neienāca prātā paņemt līdzi šo grāmatu."

Nākamā filma, ko varēsim noskatīties muzejā, būs šogad iznākusī dokumentālā filma "Geparda dzimšana" . Tas būs ceļojums uz Eiropu, kuras vairs nav un kura pagātnē bijusi daudz vienotāka nekā tā ir šodien. Tomēr vienlaikus tas būs arī ceļojums pa šodienas Eiropu, kura nespēj aizmirst pagātnē cirstās brūces.

"Filmas par vēsturi, mākslu un kultūru, ko rādām muzejā, gan paplašina muzeja darbību, piesaistot vairāk apmeklētāju un izraisot lielāku interesi par muzeja ekspozīcijām un izstādēm, gan arī izglīto apmeklētājus, kuri muzejā gūst jaunu informāciju, iespaidus un emocijas," norāda Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Evija Smiltniece.