Iznāks muzeja rakstu krājuma otrais sējums 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Vēstures un mākslas muzejs saņēmis finansējumu no Valsts Kultūrkapitāla fonda 6030,00 EUR apjomā krājuma "Ogres muzeja raksti" 2.sējuma izdošanai. Drīzumā lasītāji saņems jauno grāmatu.

Pagājušā gadā saņemtais VKKF finansējums devis iespēju sagatavot pētījumus, tagad tiks veikti ar grāmatas izdošanu saistītie darbi.

2015.gadā nāca klajā Ogres novada kultūrvēsturei veltītā rakstu krājuma "Ogres muzeja raksti" pirmais sējums. Otrā sējuma rakstu tematika galvenokārt saistīta ar Ogres pilsētu, jo pagājušā gadā Ogre atzīmēja 90 gadu jubileju. Tomēr apskatāmo jautājumu loks uzskatāmi raksturos arī būtiskas Latvijas mēroga norises, ienesot jaunas atziņas kopējā Latvijas vēstures kopainā. Arī otrajam izdevumam būs populārzinātnisks raksturs ar bagātīgu vizuālo materiālu.

Izdevumā apkopoti 12 dažādu autoru – muzeja speciālistu un citu institūciju pētnieku raksti. Tajos ietverto tēmu loks un hronoloģiskās robežas ir visai plašas un daudzveidīgas.

Krājumu ievadīs A.Smiltnieka Ogres novada pilskalniem veltītais pētījums. Z.Pētersone vēstīs par pazīstamu Rīgas dzimtu pārstāvju (kā V.Bulmerinks, A.Lēbers, V.Bokslafs, R.J.Štegmans u.c.). nozīmīgo lomu Ogres kūrorta veidošanās procesā. Savukārt P.Pētersone arhīvu materiālos izsekos Bēmu ģimenes vērienīgajām uzņēmējdarbības gaitām, atspoguļojot 20.gadsimta I.puses saimnieciskās dzīves norises Ogrē.

Inženierzinātņu doktors V.Hofmarks izsekos telefona sakaru attīstības vēsturei Ogrē un Vidzēmē. T.Zariņš, iepazīstinot ar vienas Ogres vasarnīcas stāstu, līdztekus konkrētās ģimenes un ēkas liktenim, iezīmēs arī nozīmīgus Ogres un Latvijas vēsturiskos notikumus un procesus.

G.Liepiņš, izmantojot Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumentus, vēstīs par 1941.gadā deportēto Ogres pilsētas iedzīvotāju gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. 

Caurskatot pilsētas plānošanas dokumentus, U.Apinis izsekos, kādas "pēdas" Ogres pilsētvidē atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā ir nomainījušas cita citu. Šie dokumenti ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien. 

S.Šustere vēstīs par šaursliežu dzelzceļa līniju Ogre-Laubere. O.Stepens sniegs ieskatu LPSR VDK aģentūras kontroles tīkla darbībā un funkcionēšanā Ogres rajonā. Ogres fotokluba vadītāja D.Voitkeviča rakstā "No pulciņa līdz studijai un tālāk. Foto kluba "Ogre" 50 darbības gadi", iepazīstinās ar amatierfoto kustības lielo popularitāti 20.gs. 60.-80.gados, kas veicināja spēcīgas Latvijas foto mākslinieku paaudzes izveidi. Foto studijā "Ogre" darbojās tādi šodien starptautiski atzīti Latvijas dokumentālās un laikmetīgās fotogrāfijas autori kā Egons Spuris, Inta Ruka, Andrejs Grants.

Trešais rakstu krājums iznāks pēc diviem gadiem - 2021.gadā un būs veltīts Ogres novada izpētei.