Kopīgā projektā Mūzikas skolu audzēkņi un Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris 

Vairāk attēlu galerijā

Marta sākumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) simfoniskais orķestris (mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons) visus mūzikas mīļotājus aicina uz diviem simfoniskās mūzikas koncertiem., informē JVLMA sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Bičule.

Pirmais koncerts notiks 7. martā plkst. 18.30 Ogrē, kas izvēlēta kā pirmā pilsēta brīnišķīgam notikumam, nebijušam koncertprojektam – "Plecu pie pleca – Grīgs un Bēthovens, jaunie un visjaunākie". 

Tā mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar simfoniskā orķestra radošo pasauli, iegūstot praktisku un māksliniecisku pieredzi muzicēšanai kolektīvā. Ogres Mūzikas skolas Lielajā zālē līdzās JVLMA simfoniskā orķestra atskaņotajai Ludviga van Bēthovena mūzikai izskanēs arī norvēģu komponista Eduarda Grīga skaņdarbi Ogres, Salaspils, Ikšķiles un Lielvārdes Mūzikas skolu audzēkņu un JVLMA studentu apvienotā simfoniskā orķestra atskaņojumā. 

Jaunie un visjaunākie mūziķi plecu pie pleca atskaņos Grīga "Rītu" un "Kalnu karaļa alā" no mūzikas Henrika Ibsena lugai "Pērs Gints". Skolēnu un studentu simfoniskā orķestra priekšā stāsies "Sinfonia Concertante" diriģents Jānis Stafeckis. 

JVLMA simfoniskā orķestra koncertprogrammai izvēlēti arī klasiski, bet reizē romantisma emociju caurstrāvoti Ludviga van Bēthovena mūzikas paraugi. Divas Romances vijolei un orķestrim, Pirmo simfoniju un uvertīras "Koriolans" un "Egmonts" diriģēs JVLMA Simfoniskā orķestra diriģēšanas katedras studenti Artūrs Oskara Mitrevics, Raimonds Gulbis, Aivis Greters, Konstantīns Petrenko, Denner Tiene Kenupp Bastos /Brazīlija/ un Adams Adamovičs. Solisti – Andrejs Jegorovs /vijole/ un Ilze Tomaševska /vijole/. 

Bēthovena uvertīras kļuvušas par nozīmīgu orķestra repertuāra sastāvdaļu, kā arī paša komponista zīmīgiem mūzikas piemēriem. Uvertīra "Koriolans" ir pirmais patstāvīgais šī žanra koncertskaņdarbs mūzikas vēsturē. Kā pirmtēls tradīcijai, ko vēlāk turpināja tādi komponisti kā Fēlikss Mendelszons-Bartoldi, Rihards Vāgners, Antonīns Dvoržāks un citi. Savukārt muzikāli ekspresīvā uvertīra "Egmonts" tapusi laikā, kad Eiropu pāršalca Napoleona kari un Francijas impērijas dominance. "Egmonts" pauž Bēthovena nostāju pret apkārt notiekošajiem procesiem un cilvēku apspiešanu.  

Pirmajā romancē jūtams Bēthovena jaunības maigais lirisms, kas raksturo tobrīd 20 gadus jaunā atskaņotājmākslinieka-virtuoza un komponista pasaules izjūtu. Zīmīgi, ka arī solista partijas izpildītājs Andrejs Jegorovs ir tādā pašā vecumā. Vijolnieks ir JVLMA stīgu katedras students, kurš ikdienā kā solists un atskaņotājmākslinieks simfoniskajos orķestros koncertē uz dažādu valstu mūzikas skatuvēm. Andrejs piedalījies arī Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra projektā "Side by Side", izmantojot unikālu iespēju spēlēt kopā ar pasaules klases mūzikas profesionāļiem. Otrā romance tapusi laikā, kad Bēthovenam sāk pasliktināties dzirde. Dramatisma piesātinātas epizodes mijas ar dziesmveida melodijām. Smalkā un jauneklīgā solista partija uzticēta JVLMA maģistrantūras studentei Ilzei Tomaševskai. Vijolniece piedalījusies dažādās meistarklasēs un jauniešu orķestru projektos Vācijā, Dānijā un citviet ārzemēs, kā arī viņas ikdiena nav iedomājama bez simfoniskā orķestra mūziķes un solistes lomām.

Savu Pirmo simfoniju Bēthovens sarakstījis 25 gadu vecumā, dižgaru Jozefa Haidna un Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas iespaidā. Kā stāsta tās diriģents Adams Adamovičs: "Simfonija ir īsti spoža un eleganta!" Pirmatskaņota 1800. gadā, simfonija ar pirmajām taktīm ieskandina 19. gadsimta vēsmas. Jau šajā agrīnās daiļrades kompozīcijā iezīmējas "Bēthoveniskais" skanējums, pareģojot komponista nākotnes centienus savās kompozīcijās nojaukt klasicismam raksturīgos teorijas likumu mūrus.