Diskutē par optimālu izglītības iestāžu tīklu

Palielināt attēlu

1.februārī Ogres novada pašvaldībā, Brīvības ielā 44, notika kārtējais Ogres novada vispārējās un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un vietnieku seminārs, kurā tika pārrunāti aktuālie jautājumi izglītības jomā.

Kopā ar Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vecāko izglītības darba speciālisti Vinetu Āboltiņu un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāju Sandru Grunti tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar valsts pārbaudes darbu norises kārtību un kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, un citi jautājumi.

Seminārā piedalījās arī SIA "Karšu izdevniecības Jāņu sēta" pētījumu biznesa virziena vadītājs Jānis Turlajs, kurš citu starpā pievērsās arī vidusskolas posma izglītības jautājumiem un atgādināja, ka nākotnē Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais finansējums vidusskolas posma pedagogu atalgojumam būs atkarīgs no obligāto centralizēto eksāmenu indeksa - ja tas samazināsies, tas radīs papildu slogu pašvaldības budžetam.

J.Turlajs iepazīstināja ar visiem pieejamo skolu tīkla karti un tajā atrodamo informāciju. Karte pieejama vietnē https://izm.kartes.lv/, kā arī informēja par pētījuma rezultātiem, kas saistīti ar skolu tīkla uzturēšanas izaicinājumiem demogrāfijas un ekonomiskās attīstības kontekstā.

Salīdzinot dažādu valstu pieredzi, kā arī izpētot situāciju un datus Latvijā, J.Turlajs norādīja, ka ir nepieciešams veikt skolu optimizāciju. Šī procesa rezultātā tiktu iegūti vairāki pozitīvi virzieni: tiktu nodrošināts līdzvērtīgs izglītības kvalitātes un pedagogu atalgojuma līmenis pilsētas un lauku skolās; koncentrējot 7. – 12. klašu izglītošanu atbilstoša lieluma vidusskolās, visiem novada skolēniem būtu pieejama kvalitatīva izglītība mūsdienīgā vidē kādā no izvēlētajām specializācijām, nodrošinot veselīgu konkurenci starp skolēniem; lielākajai daļai skolēnu tiktu būtiski uzlabota profesionālās ievirzes, interešu izglītības un sporta nodarbību pieejamība, kā arī paplašinātos to izvēles iespējas; tiem skolēniem no laukiem, kuru vecāki arī strādā pilsētā, tiktu nodrošināta iespēja lietderīgi pavadīt dienas daļu pēc mācībām, lai mājup darbadienās beigās varētu doties kopā ar vecākiem.

J.Turlajs iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem, kas iegūti, izvērtējot izglītības iestāžu tīklu Bauskas novadā, kā arī norādīja, ka skolu tīkla optimizācija rada arī vairākus problēmjautājumus, piemēram, daļai reorganizējamo skolu personāla būtu jāmaina darbavieta; pirmspensijas vecuma skolotājiem varētu būt problēmas ar jaunas darbavietas atrašanu (jārisina jautājums par priekšlaicīgas pensionēšanas iespējām); daļai skolēnu ceļā uz skolu būtu jāpavada ilgāks laiks un citus. J.Turlajs runāja arī par iespējamām sekām, ja skolu tīkls netiks sakārtots, par šī procesa kavējošiem faktoriem.

Seminārā piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, kurš iesaistījās diskusijās ar J.Turlaju. G.Sīviņš norādīja, ka Ogres novadā visos pagastos ir nodrošināts sākumskolas posms pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un ārpus pilsētas ir arī divas vidusskolas – Suntažos un Madlienā. Šajās skolās strādā skolotāji, kuri māca ne tikai vidusskolas posma klases, bet arī pamatskolas klases, kas nozīmē, ka skolēni saņem kvalitatīvu izglītību. Turklāt pašvaldība mērķtiecīgi strādā, lai šie abi lielākie novada pagasti attīstītos un tajā dzīvojošo iedzīvotāju skaits pieaugtu. Piemēram, pašvaldība aktīvi strādā, lai Suntažos tiktu noasfaltēts Kangaru ceļš, kas ievērojami uzlabos Suntažu pieejamību, savukārt, runājot par Madlienu, investors ir izrādījis lielu interesi, lai šeit atvērtu uzņēmumu, kas ražos produkciju ar lielu pievienoto vērtību un nodrošinās ap 300 jaunu darba vietu.

J.Turlajs norādīja, ka pētījumi pierāda, ka skolu optimizācijas rezultātā daudz efektīvāk būtu vidusskolēniem nodrošināt transportu vai izmantot sabiedriskā transporta iespējas, lai dotos uz lielajām pilsētu vidusskolām. Komentējot šo ierosinājumu, G. Sīviņš norādīja, ka šobrīd Ogres novada vidusskolas ir pārpildītas un vairāk vidusskolēnu nemaz nevar uzņemt, un piebilda, ka pašvaldība tuvāko divu gadu laikā plāno uzbūvēt jaunu Ogres Valsts ģimnāzijas ēku. Priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka būtu jāizvērtē nepareizi veiktā novadu reforma, sadrumstalojot Latvijas novadus, kā rezultātā tuvējo novadu iedzīvotāji izmanto Ogrē pieejamos pakalpojumus, tostarp mācās Ogres vidusskolās, bet par to nodrošināšanu maksā Ogres novada iedzīvotāji, nodokļu maksātāji.

G.Sīviņš pauda viedokli arī par skolu neobjektīvajiem reitingiem, kas tiek vērtēti pēc obligāto centralizēto eksāmenu rezultātiem un neatspoguļo patieso situāciju. Piemēram, Ogres 1.vidusskolā ir vakara nodaļa, un šīs skolas reitings tiek sastādīts, ņemot vērā Ogres 1.vidusskolas dienas nodaļas un vakara nodaļas skolēnu eksāmenu rezultātus, tie netiek atdalīti. G.Sīviņš norādīja, ka daudz objektīvāk būtu vērtēt skolu progresu, izvērtējot skolēna mācību sasniegumus konkrētā laika posmā, tas sniegtu daudz precīzāku informāciju par skolas darba kvalitāti. J.Turlajs piekrita priekšsēdētāja vietnieka viedoklim un atzina, ka ir ieteicis Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem veidot skolu reitingus tieši pēc šādiem rādītājiem.