Ogrēniete Ilze Krastiņa – trešajā paaudzē skolotāja

Palielināt attēlu

27.decembrī nozīmīgu dzīves jubileju atzīmēja Ilze Krastiņa, Ogres 1. vidusskolas mājturības un tehnoloģiju, kā arī angļu valodas skolotāja.

Cilvēkam, tāpat kā kokam, ir savas saknes
Literatūrzinātniece Ingrīda Sokolova reiz ir teikusi, ka "cilvēkam, tāpat kā kokam, ir savas saknes. Un šīs saknes – vieta, kur tev kārts šūpulis, cilvēki, kas tev iemācījuši kaut ko vajadzīgu, agrīnie apkārtējās pasaules iespaidi – tur ciet līdz pēdējai stundai. Pamēģini kaut ko nocirst – un tu kļūsi nabagāks un vientuļāks. Pamēģini pats sev pajautāt, kāpēc tu šodien esi tāds un ne citāds, – un tev atkal lieku reizi būs jāatgriežas pie savām saknēm".

Cilvēki ietekmējuši likteni
Šķiet, ka trāpīgāk vairs nepateikt. Un tieši šis domu grauds jāatceras, domājot par skolotāju Ilzi Krastiņu. Skolotājai šūpulis kārts 27.decembrī - starp baltiem un gaišiem svētkiem, ko pasaulē atzīmē decembra beigās. Esot savu kolēģu pulkā, nozīmīgajā dzīves jubilejā I.Krastiņa dalījās atmiņu stāstā par savu dzīvi, liktenīgajiem dzīves pagriezieniem, saviem Skolotājiem, kuri dzīvē sastapti, par savu ģimeni, uzsverot, ka tieši dzimtas saknes, kurās netrūkst spēcīgu, enerģisku, viedu un čaklu cilvēku, ir tās, kas veidojušas viņu pašu un ietekmējušas arī viņas likteni.

Relaksācija no straujā dzīves ritma
I.Krastiņa savā skolā, Ogres 1. vidusskolā, strādā kopš 1992. gada marta. Tā paša gada 22. augustā Ilze nodibināja ģimeni. Pasaulē nācis Ģirts, kurš šobrīd strādā par LNT ziņu moderatoru, un Elīna, kura mācās Ogres 1. vidusskolas 10. klasē. Nozīmīga bijusi vīra Ginta, kurš ir biškopis, tikšanās ar kādu paziņu Taurupes pusē saistībā ar biškopību. Šī vieta tik ļoti iepatikusies, ka ģimene 2007. gadā nolēmusi iegādāties lauku māju, kur paiet visas brīvdienas, bet laiks tur reizē ir kā relaksācija no straujā ritma pilsētā. Šajā pusē iepazinušies arī ar muzeju mārketinga un muzeju kultūrpolitikas speciālisti no Nīderlandes Margrietu Lestradeni, kura saimnieko Taurupes pagasta "Vecjaužos", V.Purvīša mājās, un ir tuvs Krastiņu ģimenes draugs.

Dzimtā māja Bezdelīgu ielā
Sveicot dzimšanas dienā, kolēģi I.Krastiņai veltīja daudz labu vārdu un vēlējumu, pateicās par darbu, un atzina, ka I.Krastiņa ir ne vien laba skolotāja un kolēģe, bet arī pavarda turētāja, un, iespējams, tas tāpēc, ka viņas dzimtās mājas tepat Ogrē, Bezdelīgu ielā, cēlis viņas tēvs un mamma, abi rīdzinieki. Vecāki palīdzējuši jaunajai Krastiņu ģimenei un arī izauklējuši savus mazbērnus, kuri izauguši tepat, viņu acu priekšā un mīlestībā. Šeit, Bezdelīgu ielā, aizritējušas nebēdnīgas, saulainas un rosīgas bērnības dienas gan kopā ar māsu un radu bērniem, gan ar kaimiņu un apkārtnes bērniem. Ilze ir pateicīga gan saviem, gan vīra Ginta vecākiem, kuri nesavtīgi, ar lielu pacietību, rūpēm un mīlestību palīdzējuši jaunajai ģimenei, piebilstot, ka vislabāk skolotāja ikdienas dzīvi var saprast skolotājs - Ilze izvēlējusies pedagoģijas ceļu jau trešajā paaudzē, līdz ar to vecākiem viņas darba ritms un garās stundas skolā bijušas labi saprotamas.

Atzinības raksts par ieguldījumu izglītībā
Skaistajos dzīves svētkos I.Krastiņa arī saņēma Ogres novada pašvaldības Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā, pašaizliedzīgi un radoši mācot mājturību un tehnoloģijas, angļu valodu, kā arī dāvanu - nesen izdoto grāmatu "Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi", par ko skolotāja bija ļoti priecīga, jo bieži apceļo Latviju un nu būs avots, no kura vairāk varēs uzzināt par vietām, ko apskatīt Ogres novadā. Atzinības raksti, pateicības un diplomi par paveikto skolā bijuši daudz, bet nozīmīgāks darba novērtējums ir tas, ko izdevies iemācīt bērniem, arī kā klases audzinātājai, – mīlestību pret rokdarbiem, mājas soli, labestību, labdarību un daudzas citas prasmes, kas ikvienam noder tālākajā dzīvē.

Re, kā saule spīd!
Skolotāja ar smaidu atminējās kādreizējās kolēģes, angļu valodas skolotājas Ilonas Lipskas sacīto, ka tikmēr, kamēr vien cilvēks var uzskriet 1.vidusskolas kalnā, viņš šajā skolā var strādāt, bet pati Ilze to pārfrāzējusi un saka – kamēr vien viņa spēj pie augstās skolas aktu zāles sienas piekārt rotājumus, tikmēr viss kārtībā un viņa šajā skolā var strādāt. 

I.Krastiņa savai nozīmīgajai dienai bija izvēlējusies arī moto, un tas ir – "re, kā saule spīd!". Tās ir Imanta Ziedoņa dzejoļa rindas. Paskaidrojot, kāpēc šāda izvēle, skolotāja atminējās savu literatūras skolotāju Ināru Nagli, kura reiz iemācījusi mīlēt savu valodu un arī literatūru.