Foto kluba "Ogre" kursu absolventi aicina uz izstādi 

Vairāk attēlu galerijā

Līdz 16.decembrim Ogres novada Kultūras centra Foto izstāžu zālē apskatāma foto kluba "Ogre" organizēto kursu absolventu fotogrāfiju izstāde.

Foto kluba "Ogre" kursi notika no aprīļa līdz jūnijam, un tos vadīja Vitauts Mihalovskis, foto kluba "Ogre" mākslinieciskais vadītājs. Kursanti – Tatjana Krēsliņa, Baiba Ganuško, Kristiāna Bahmane un Uldis Sedols – šonedēļ savus darbus nodevuši skatītāju vērtējumam.

Savā redzējumā par paveikto un fotogrāfiju vispār dalās viens no autoriem – Uldis Sedols.

– Pastāstiet, lūdzu, par sevi!
– Pats esmu jelgavnieks, bet Ogrē dzīvoju trešo gadu. Ar foto nodarbojos jau no bērna kājas. Agrāk tās bija fotofilmiņas, tad bija klusuma brīdis, līdz pirms gadiem septiņiem tiku pie pirmās ciparu kameras. Sāku fotografēt, kaut kādu līmeni sasniedzu un gribējās pārbaudīt, cik prasmīgs esmu. Atradu foto kursus foto klubā "Ogre" pie Vitauta Mihalovska. Man patika, jo es meklēju vecā rūdījuma fotogrāfu. Pēc kursu beigšanas mums – visam kursam – piedāvāja šo lielisko iespēju – uztaisīt izstādi!

– Šī ir pirmā fotogrāfiju izstāde, kurā piedalāties?
– Šogad oktobrī ar vienu fotogrāfiju esmu piedalījies foto kluba "Ogre" jubilejas izstādē "Toreiz, tagad, turpmāk", semināra "Egona Spura ceļš" izstādes "10 X 10" ietvaros man ir desmit bildes. Šī šogad sanāk jau trešā izstāde, kurā ņemu dalību.

– Vai jums ir svarīgi, ko skatītāji saka par jūsu uzņemtajām fotogrāfijām?
– Ja man patīk un vēl kādam patīk, tad ir ļoti brīnišķīgi. Bet kādam patiks, kādam nepatiks… Jo vairāk cilvēkiem patīk, jo labāk.

– Jūs esat atradis savu tēmu vai tēmas, kuras vēlaties dziļāk attēlot un iepazīt?
– Mani interesē portreti. Noķert kādus mirkļus no dzīves… Es strādāju Latvijas Leļļu teātrī Rīgā par skatuves darbinieku, pabildēju kaut ko šeit arī. Sanāk fotografēt koncertos, kur uzstājas sabiedrībā pazīstami cilvēki. Jā, esmu specializējies uz portretiem!

– Jums ir lielisks darbs! Visi netiek Leļļu teātra aizkulisēs.
– Kaut kam ir jāpaliek arī aizkulisēs… Pēc gadiem pieciem, desmit varbūt arī ko parādīšu. Arhīvā kaut kas tiek glabāts.

– Jums ir kādas autoritātes fotogrāfijā?
– Ja kāds autors trāpās, es paskatos, bet domāju, ka ietekmējies ne no viena neesmu. Pats esmu savu ceļu izgājis. Agrāk manā paziņu lokā daudz fotogrāfu nebija, tādēļ kursi bija vēl viens iemesls apspriesties un parunāties. Muzikantiem un aktieriem fotografēšana tā īsti neinteresēja, arī tehniskās problēmas nē. Bildes – protams – tās gan!

– Jūsu fotogrāfijas ir melnbaltas.
– Tas melnbaltais man no tā laika, kad sāku bildēt uz filmiņām. Krāsainās taisīt nemācēju. Tad man tas kā skolēnam bija arī dārgi, vecāki tik daudz naudas neatvēlēja. Melnbaltās bildes man patīk!

– Ir nozīme tam, cik daudz kadru autors dienā, mēnesī vai gadā uztaisa?
– Ar ciparu kameru, protams, ja kāds pasākums jābildē, ir jāspēj viss dokumentēt. Ar gadiem nāk klāt pieredze. Ja agrāk no simts kadriem sanāca viena bilde, tad tagad jau varbūt no desmit kadriem viens būs īstais.

– Kā jūs jūtaties foto klubā "Ogre"?
– Ļoti labi. Brīnišķīgi! Leļļu teātrī ir labi, un šī ir otrā vieta, ko savā dzīvē esmu atradis. Fotogrāfija – tā ir lieta, kas man patīk.

– Ja cilvēks līdz šim ar fotografēšanu nav īpaši saskāries, ko jūs viņam varētu ieteikt?
– Ļoti daudzām bildēm vērtība aug ar gadiem. Pēc gadiem pieciem vai desmit, paskatoties kaut vai savas jubilejas fotogrāfijas, savus draugus, ir pavisam citas sajūtas. Ir ko apskatīties un atcerēties. Tas ir veids, kā saglabāt to, kas piemirstas. Fotogrāfijas palīdz atcerēties.

– Ir kas sakāms izstādes absolventu izstādes apmeklētājiem?
– Lai nāk, skatās un novērtē! Talants ir visiem autoriem, tikai mazliet jāiekustina. Vairāk drosmes un uzdrīkstēšanās!