Suntažos godina Suntažu lepnumu – savus ļaudis 

Vairāk attēlu galerijā

18. novembrī Suntažu Kultūras namā notika svētku pasākums "Latvijai 100”, kurā tika godināti Suntažu goda nosaukuma "Suntažu lepnums" nominanti, kā arī notika koncertuzvedums pēc Raiņa poēmas "Daugava".

Svētkos sava pagasta ļaudis sveica Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns. "Kopš bērnības manī ir bijusi pārliecība, ka Latvija ir izcila valsts, kurā visi vienmēr bijuši laimīgi, un kopš Latvija atguva neatkarību, mani šī sajūta nav pametusi. Arī šodien esmu pārliecināts, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot, un novēlu arī jums šo sajūtu – ka Latvija ir labākā vieta, kur mums visiem dzīvot," vēlēja V.Ancāns.

Suntažniekus uzrunāja arī Suntažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Kalējs, kurš sveica svētkos un atgādināja, ka ar Dieva svētību ir pienākusi diena, kad mūsu valsts mūžu varam mērīt ne tikai gadu desmitos, bet nu jau arī simtos, un aicināja novērtēt to, ka tikai vienai no desmit tautām pasaulē ir sava valsts.

"Turklāt esam vienīgā tauta, kuras himna sākas ar vārdiem "Dievs, svētī". Tā mūs ir iznesusi cauri mūsu valsts vēsturei – Ziemassvētku kaujām, brīvības cīņām, tā skanējusi parādēs Latvijas brīvvalsts laikā, ar to leģionāri cīnījās Kurzemes katlā, ar to visi kopā esam nokratījuši okupācijas jūgu. Himna, kas ir mums dota, rāda, ka brīvība nav pašsaprotama, tā nav dāvana, kuru varam vienkārši lietot un nedomāt par to, ka varam to pazaudēt," sacīja M.Kalējs un norādīja, ka šodien brīvības cīņa, paldies Dievam, nenotiek ierakumos, bet tā notiek mūsu sadzīvē - tajā, cik latviešu ģimenēs aug bērni, un tajā ir apslēpta Latvijas brīvības nākotne. "Tikai tad, ja domāsim par to, kuram atstāt draudzi, mājas, savas baznīcas un savu zemi, Latvija vienmēr būs brīva," uzsvēra mācītājs un aicināja ikvienu novērtēt to, ko mūsu senči ir paveikuši Latvijas valsts labā un arī pašiem dzīvot un strādāt, cienot savu valsti un cīnoties par to.

Klātesošos uzrunāja arī Romas katoļu baznīcas Suntažu prāvests – tēvs Georgs, vēlot suntažniekiem veselību un dievpalīgu. Tēvs Georgs atklāja, ka viņam tuvojas 90 gadu jubileja un viņam atmiņā stāv Otrā pasaules kara šausmas, tāpēc aicināja novērtēt ikvienu, ka varam dzīvot brīvā valstī, kurā ir miers, kā arī atgādināja Viņa Svētības pāvesta Franciska sacīto vizītes laikā šovasar Latvijā: "Brīvība ir jāsargā un jālolo nākamajām paaudzēm, lai mūsu valsts būtu ilgtspējīga, neatdalot laiku no pagātnes."

Tēvs Georgs aicināja atcerēties par Latvijas sūro pagātni, par cilvēkiem, kuri to ir izcīnījuši, domāt par tagadni un par valsts vadītājiem, kā arī par valsts nākotni – jauno paaudzi, kurai jāsaglabā latviešu identitāte, un lūdza, lai Latvijā ir stipras un mīlošas ģimenes, lai dzimst laimīgi bērni.

Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe atgādināja, ka šis, Latvijas simtgade, patiešām ir svinēšanas vērts brīnums, īpaši tāpēc, ka latviešu tautai vēstures griežos nav klājies viegli. "18.novembra vakarā debesis piebirs uguns ziediem. Šajā brīdī nebūsim noguruši ticēt. Paturot gaismu acīs, aizdosim cits citam sapni par brīvību un Latviju," aicināja Dz.Sproģe, šajos svētkos saviem līdzcilvēkiem vēlot spēku, veselību, izturību, pacietību un lielāku ticību.

Šogad aprit desmit gadi, kopš Suntažos ir iedibināta tradīcija piešķirt apbalvojumu "Suntažu lepnums" dažādās nominācijās. Šogad šis apbalvojums tiek piešķirts ceturto reizi.

Nominācijā "Garīgā un kultūras mantojuma saglabātāja" apbalvojumu saņēma Dzintra Paegle, kura dzimusi, augusi un visu mūžu dzīvojusi Suntažos. Dz.Paegles lielais ieguldījums ir Suntažu vēstures izpēte un publikācijas Suntažu avīzē "Suntažnieks". Daudzas stundas un dienas pavadītas  arhīvos un bibliotēkās, lai ikvienam suntažniekam dotu iespēju padziļināti izpētīt un izzināt Suntažu vēsturi dažādos laika posmos. Suntažnieki ir novērtējuši Dz.Paegles darba spējas, interesanto un bagāto valodu.

Nominācijā "Latviskuma kopēja un uzturētāja" apbalvojumu saņēma Rita Ozola – suntažniece, kura klusi un neuzbāzīgi māca citiem saglabāt mūsu tautas daļēji izzūdošu vērtību un amatu - aušanas prasmi. R.Ozolas austie darbi (aizkari, galdauti, segas, lakati, tautiskie brunči) aizceļo uz dažādiem Latvijas novadiem, republikas un novada izstādēm un krāšņie lakati rotājās šīgada lielajos Deju svētkos Rīgā. Par godu Latvijas simtgadei izdotajā grāmatā "Latvijas segas Latvijas tūkstošgadē" ir arī R.Ozolas čaklo roku austā sega - silta un krāsaina, zemes un saules krāsās.

Nominācijā "Suntažu vārda nesējs Latvijā" apbalvojumu saņēma Ivars Celmiņš, bijušā kolhoza "Suntaži" priekšsēdētājs no 70.to gadu vidus līdz kolhozu likvidācijai. Suntažnieku atmiņās kā prasīgs, stingrs, neatlaidīgs un enerģisks vadītājs. Viņa paveiktie darbi ir palikuši un ir redzami vēl šodien - uzceltās daudzdzīvokļu mājas, Līvānu mājas, ceļi un daudzi citi, ko varēja īstenot, pateicoties kolhoza labajai materiālajai situācijai, turklāt kolhozs bija viens no vadošajiem Ogres rajonā un atpazīstams Latvijā.

Šajā nominācijā apbalvojumu saņēma arī Jānis Petrovičs, kurš teju ceturtdaļgadsimta rūpējies par Suntažu pagasta un Ogres novada ļaudīm. Katrās vēlēšanās Jānis saņēmis pagasta cilvēku pārliecinošu atbalstu. Lai arī pārmaiņu laiks nav bijis viegls, Suntaži pamazām attīstījās un stabili turējās savās pozīcijās.

Nominācijā "Mūžs darbā" apbalvojumu saņēma Helga Elksne - suntažniece vairākās paaudzēs. H.Elksnes darba gadi, gandrīz 50, aizritējuši grāmatvedes darbā. Suntažnieki H.Elksni raksturo kā precīzu, akurātu, prasīgu, ar kaligrāfisku rokrakstu, ar lielu atbildības un godīguma sajūtu pret savu darbu, ar dziesmas mīlestību un uzticību Suntažu korim visa mūža garumā.

Šajā nominācijā apbalvojums tika pasniegts arī Inesei Volkopai - ārstei un pediatrei. Izvirzot šai nominācijai, suntažnieki I.Volkopu raksturo šādiem vārdiem: "Līdzjūtīgām acīm, laipnu smaidu un labu, uzmundrinošu vārdiņu kabatā. Zinoša un pašaizliedzīga. Cilvēks, kurš prot nomierināt un notraukt asariņu savam mazajam pacientam. Ne velti kādreiz bijušie mazuļi, nu jau pieauguši, meklē palīdzību pie dakteres sev un jau saviem mazuļiem. Dakteres darba laiks nav bijis no plkst. 9 līdz 17, ja vajag, tas ir jebkurā diennakts laikā. Lai mierinātu, lai palīdzētu. Nu jau ilgus gadus Inese dzied arī korī "Suntaži"."

Nominācijā "Mūžs darbā" apbalvojums tika pasniegts arī Evelīnai Zelenkevičai, kura visus savus 40 darba gadus bijusi ārstes I.Volkopas "labā roka" Suntažos, laipni un atsaucīgi sniedzot palīdzību, padomu un varbūt reizēm arī vienkārši uzklausot, lai mierinātu.

Savukārt nominācijā "Cilvēks – cilvēkam. Cilvēks līdzās" apbalvojumu saņēma Armands Andževs. Suntažnieki, izvirzot Armandu apbalvojumam, raksturo viņu šādiem vārdiem: "Sirsnīgs, atsaucīgs, ļoti daudzpusīgs cilvēks, kurš ar vislielāko atbildības sajūtu izturas gan pret skolas saimnieka pienākumiem, gan līdzcilvēkiem. Viņš nekad nav teicis: "Nē, nevaru!" Arī tajos brīžos, kad darba pienākumu sakrājies vairāk, nekā viens cilvēks spētu paveikt, Armands spēj, paspēj pajokojot. Ja Suntažos saka "Zvans draugam", runa ir par Armandu. Katru gadu Suntažos kāds ievērības cienīgs darbs paveikts ar tiešu Armanda klātbūtni. Starp daudzajiem pienākumiem viņš atrod laiku arī dziedāt korī "Suntaži", apskaņot pasākumus skolā, kultūras namā, estrādē. Arī uz privātiem lūgumiem Armands nekad neatsaka palīdzēt. Izdarīgs cilvēks, vārda "Suntažu lepnums" cienīgs!”

Šajā nominācijā apbalvojums tika pasniegts arī suntažniecei Hertai Ivanovai. Izvirzot H. Ivanovu apbalvojumam, suntažnieki par viņu saka: "Viņa vienmēr ir rūpējusies par Suntažu kapsētu - vietu, kur atdusas ļoti daudzi suntažnieki un blakus pagastu ļaudis. Kapsētā satiekot, Herta vienmēr ir laipna, pretimnākoša, izpalīdzīga, smaidoša - arī tad, kad ir bijis grūti un smagi. Lai arī Herta vairs nav kapu pārzine, viņa bez darba nevar. Gribas nogrābt kādu celiņu, sakārtot kādu lapu klātu kapu kopiņu, pie kuras sen nav bijuši piederīgie, jo gribas, lai ir skaisti. Kapi ir Miera vieta, Klusuma šūpulis, Dvēseļu dārzs… Latviešiem ir ļoti sena kapu kultūra, kuru Herta turpina kopt gadu no gada. Lai daudz spēka!"

Noslēdzoties pasākuma svinīgajai daļai, sekoja koncertuzvedums pēc Raiņa poēmas "Daugava" motīviem. Uzveduma režisors Didzis Cauka. Koncertuzvedumā piedalījās amatierteātris "Sauja" un kultūras nama tautas mākslas kolektīvi.