Atgriezties pie raksta

Pilsētas jubilejai veltīti vēstures lasījumi muzejā

Atzīmējot Ogres pilsētas 90 gadu jubileju, Ogres Vēstures un mākslas muzejā 24.februārī notiks vēstures lasījumi, kuros piedalīsies Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki.

Aplūkoto tēmu loks būs visai plašs, sniedzot ieskatu dažādos Ogres vēstures attīstības posmos.


Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Zita Pētersone iepazīstinās ar Ogres kūrorta pirmajiem atpūtniekiem - ievērojamu un bagātu vācbaltiešu dzimtu pārstāvjiem, kas Ogrē vasaras pavadīja jau kopš 19.gadsimta beigām.


Turīgie rīdzinieki pārstāvēja dažādas profesijas - tādas kā Rīgas pašpārvaldes darbinieki, eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvji. Starp tiem bija Rīgas pilsētas galva Vilhelms Bulmerinks, birģermeistars Frīdrihs Gotfrīds Timms, Rīgas pilsētas mērnieks Rihards Jūliuss Štegmans u.c.


Vēstures zinātņu doktore Pārsla Pētersone vēstīs par latviešu zemnieka Jāņa Bēma (1835-1915) un viņa dēla Paula Bēma (dz.1871) veikumu Ogres miesta un pilsētas attīstībā. Vēl šodien, kaut daļēji pārbūvēti,  saglabājušies viņu celtie nami Rīgas ielā 8, Brīvības ielā 1, Rīgas ielā 6a un Brīvības ielā 18, nams Rīgas ielā 13 izzudis Rīgas HES celtniecības darbu laikā. 


J.Bēma sākotnējā apmešanās vietā Ogrē bija vietējais krogs, kur ģimene, saimniekoja vairāk nekā trīsdesmit gadu. Diemžēl 1930. gadu saimnieciskās krīzes laikā, īpašumus nācās pārdot, un vērienīgā Bēmu ģimenes uzņēmējdarbība Ogrē beidzās.


Daugavpils Universitātes Mākslas zinātņu institūta pētnieks Ilmārs Dirveiks stāstīs par sanatorijas "Saulstari" ēku Ogrē, Saulstaru ielā 2. Tā ir viens no "kanoniskiem" funkcionālisma piemēriem Latvijā, būdama kā analogs pazīstamajām funkcionālisma stila veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā vai Holandē.


Lai gan 'Saulstari' ir agrīns un savā ziņā pieticīgs funkcionālisma piemērs, salīdzinot ar "Tērvetes" un "Ķemeru" sanatorijām, tomēr tieši modernās kustības pioniera statuss izceļ "Saulstaru' ēku citu vidū. Tajā kā mācību grāmatā var lasīt visus funkcionālisma klasiskos izteiksmes paņēmienus. Turklāt būve izcili iekļaujas sarežģītajā Pārogres reljefā un ainavā.


Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālistes Santas Šusteres lasījuma tēma "Šaursliežu dzelzceļs Ogre-Laubere". Dzelzceļa līnija tika izbūvēta 1932.gadā, tā sākās Ogres dzelzceļa stacijā un šķērsoja lielos mežu masīvus toreizējos Ikšķiles, Suntažu un Lauberes pagastos. Dzelzceļa pamatfunkcija bija koksnes transportēšana, bet bānītis ticis izmantots arī ogrēniešu izpriecu braucienos un pilsētniekiem dodoties uz mežu pēc ogām un sēnēm. 


Ogrēnietis, vēstures maģistrs Toms Zariņš savā lasījumā stāstīs par "Lapu" māju Ogrē, Ausekļa prospektā. Bijušā Jaunogres vasarnīcu rajona apbūve sākās tikai 1926.gadā. Jau 1927.gadā kā viens no pirmajiem savu namu Ausekļa prospektā 1 uzcēla Rīgas pilsētas valdes darbinieks Kārlis Lapa (1889—1970). Tolaik pat nenojaušot, ka ēkas un tās iemītnieku liktenis tik spilgti atspoguļos pilsētas attīstības līkločus ilgā laika posmā.


Vēsturnieka Gata Liepiņa tēma "1941.gada 14. jūnija masu deportācijas laikā no Ogres pilsētas izvesto iedzīvotāju likteņi". 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus. Viņu vidū bija arī 18 Ogres iedzīvotāji, pilsētā pazīstamas un cienījamas ģimenes ar bērniem -  aptiekas īpašnieka Pētera Šīrona, manufaktūras preču tirgotavas saimnieka Roberta Miķelsona, Rīgas apgabaltiesas locekļa Arnolda Apsalona un citas ģimenes.


Lasījums vēstīs par ogrēniešu gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. Izmantoti bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumenti un no izsūtījuma atgriezušos cilvēku atmiņas.


Savukārt teritoriju plānošanas speciālists Uldis Apinis pētījumā "Laikmetu pēdas Ogres pilsētas plānošanas dokumentos un pilsētvidē" izsekos, kā notikusi pilsētas attīstība un kādas pēdas tajā ir atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir nomainījušas cita citu.


Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - tik dažādi nosaukumi vieno plānošanas dokumentus, kuros fiksētas laikmetu idejas par modernu un ērtu pilsētu. Šie materiāli ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien.


Attīstība ir nemitīgs un ciklisks process, tādēļ ielūkošanās pilsētas vēsturē, iespējams, ļaus izvairīties no kļūdām Ogres attīstībā nākotnē un saskatīt idejas, kas tai būtu piemērotas arī 21.gadsimtā.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/kultura/40725

2018. gada 5. februārī, 16:07, Kultūra un izglītība
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Ogrēnietis • 2018. gada 7. februārī, 01:20
Lieliski! Cikos sākas?
No laukiem • 2018. gada 5. februārī, 21:06
Un kur tad abu muzeja galveno vesturnieku smiltenieku referati? Visi no citurienes. Pasi neko?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet