Ogres muzeja jaunajā ekspozīcijā atdzims Ķentes kalna stāsts 
Vairāk attēlu galerijāOgres Vēstures un mākslas muzejs (OVMM) nule kā saņēmis apstiprinājumu no Valsts Kultūrkapitāla fonda priecīgai ziņai – janvārī iesniegtajā projektā piešķirti 10 tūkstoši eiro muzeja pastāvīgās ekspozīcijas senvēstures sadaļas izveidei, informē muzeja informācijas speciāliste Gunta Šmidre.
"Muzeja pastāvīgā ekspozīcija allaž ir bijis viens no nozīmīgākajiem novada kultūras mantojuma popularizēšanas un kultūrizglītības avotiem. Tādēļ pie šīs ekspozīcijas veidošanas darbiem esam ķērušies klāt krietnu laiku iepriekš," stāsta OVMM direktore Evija Smiltniece.
Tematiski un hronoloģiski ekspozīciju veidos 3 daļas: Ogre – pirmsākumi, Ogre – kūrorta pilsēta, Ogre – padomju laikā.
"Pastāvīgās ekspozīcijas senvēstures sadaļa iecerēta kā mūsdienīgs un atraktīvs stāsts par Ķentes pilskalna iemītnieku dzīvesveidu, nodarbošanos, materiālo un garīgo kultūru. Šis ekspozīcijas daļas iekārtošanā īpaši svarīga loma digitālo tehnoloģiju sniegtajām iespējām, lai vizualizētu pilskalna iedzīvotāju dzīves ainas, atainojot mūsdienu cilvēkiem tik tālos un neizprotamos, bet tomēr interesantos un noslēpumainos senos laikus," turpina E.Smiltniece.
Ķentes kalns ir vienīgais pilnībā izpētītais pilskalns Latvijā un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tiesa gan, šeit jāpimin arī "sliktā ziņa" – izpētes un rūpnieciskās darbības rezultātā Ķentes kalns gandrīz pilnībā norakts. Tādēļ vēl jo lielāku nozīmi iegūst fakts, ka pirmo reizi šī objekta izpētes dati būs pieejami plašākai auditorijai.
Atgādinām, ka kopš 2017.gada Ogres Vēstures un mākslas muzeja administrācija jau strādā jaunās telpās, pašā Ogres pilsētas "sirdī", Brīvības ielā 36.
Šī gada 4.maijā Ogres Vēstures un mākslas muzejs atvērs savas telpas plašākam apmeklētāju lokam, aicinot tos iepazīt četras jaunas izstādes, bet tieši pēc gada – 2018.gadā – apmeklētāju vērtējumam tiks nodota jaunā muzeja pastāvīgā ekspozīcija.
2017. gada 7. martā, 16:29, Kultūra un izglītība
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Ja Ogres muzejs saprastu, ka vajag izcīnīt finansējumu, pavisam mazu, lai atlīdzinātu naudas izteiksmē atnestos vēstures faktus, mūsu bagātības papildinātos ģeometriskā ātrumā. Bet, saņemot pieklājīgu algu, lielākoties sēžot un pētot muzeja telpās, neviens to pat neaizdomājas, cik svarīga varētu būt atlīdzība šiem sudraba cilvēkiem. Cik liela summa šādām atnestām vērtībām tiek atvēlēta? Paldiesiņš!
Es arī pagājušogad redzēju kā Ogres daudzdzīvokļu namu konteineri tiek piepildīti ar vecajām fotogrāfijām, padomju laiku traukiem un citām vēstures liecībām, kuras lielākoties izmet vecīšu mazbērni, jo Ogres jauniešus šķiet praktiski neinteresē savas pilsētas vai dzimtas vēsture. Uz jautājumu, kāpēc tas viss tiek izmests, atbilde sekojoša - padomju laiku sajūtas, veci krāmi, kas tikai aizņem vietu telpās. Kādā mājā pat redzēju kā apmēram 40 gadus vecu albumu vāki tiek izmantoti par darba paliktņiem.
"Ogrēnietī", "OVV" nav manītas tādas uzrunas, varbūt pirms "Zelta liepas" renovācijas 2016.g.! Fakti? Konkrēti?