Ogrē stāstīs par gadumijas kartīšu simboliku un dizainu

Palielināt attēlu

Svētdien, 4.decembrī, plkst.17 kafejnīca "M.Pūres beķereja" aicina interesentus uz mierīgām un izzinošām sarunām par pastkaršu vēsturi, simboliku un estētisko vērtību.

Sarunu vadīs ogrēniete, kolekcionāre, mākslas zinātniece Mag.art. Irēna Bužinska, kuras pastkartes par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu visu Ziemassvētku laiku skatāmas kafejnīcā "M.Pūres beķereja".

I.Bužinska: "Pastkartēm visu 20. gadsimtu bija milzīga loma sabiedrības dzīvē. Tā vienlaikus bija gan svarīga savstarpējas saziņas forma, gan reliģisko tradīciju un estētisko vērtību atspoguļotāja. Pastkaršu sūtīšanas apjoms īpaši strauji pieauga 20. gs. sākumā, kad to cena bija pietiekami demokrātiska. Visiem sabiedrības slāņiem bija pieejams ļoti plašs litogrāfijas, ofseta un fototehnikās drukāto kartiņu klāsts.

Protams, pirmo iespaidu par apsveikuma kartītēm radīja tās mākslinieciskais noformējums, kura uzbūvē tika iekļauts kāds attēls, īss drukāts teksts un vizuāli simboli, ko papildināja sūtītāja pašrocīgi rakstītais novēlējums atklātnes otrajā pusē.

Neraugoties uz to, ka 21. gadsimtā Ziemassvētku un Jaungada apsveikumu sūtīšana pa pastu mazinājusies un vairums no mums tagad dod priekšroku e-kartītēm, joprojām ir saglabājies priekšstats, kam ir jābūt attēlotam uz gadumijas kartītēm.

Visbiežāk gadumijas apsveikumos tiek izmantots kāds ziemas ainavas skats, piesniguša eglīte, egles zars ar tajā degošu svecīti vai omulīga Salavecīša attēls. Taču, kā liecina pat pavirša iepazīšanās ar pirms simts gadiem sūtītajiem Ziemassvētku apsveikumiem, to vizuālais noformējums bija ļoti atšķirīgs, saturot gluži citu, tagad piemirstu simbolu daudzveidību".

Lekcijā tiks sniegts ieskats 20. gadsimta sākuma gadumijas kartīšu dizaina dažādībā, iepazīstināts ar tolaik populārākajiem simboliem, skaidrojot, kādu novēlējumu apzīmēja pakavs, četrlapu āboliņa lapa, cūka, mušmire, neaizmirstulīšu, vijolīšu vai maijpuķīšu pušķīša attēls.

Mīļi aicināts ikviens!

Ieeja pasākumā bez maksas.