Bibliotekāram jāmācās visu mūžu 

Vairāk attēlu galerijā

Ogres Centrālajā bibliotēkā notika Ogres reģiona publisko bibliotēku darbinieku seminārs, kurā pulcējās vairāk nekā 30 bibliotekāru no Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra skolu un publisko bibliotēku projektu koordinatore Ilze Kļaviņa bibliotekārus iepazīstināja ar spilgtākajiem  Latvijas bibliotēku pieredzes piemēriem.

"Katram no jums pienācis brīdis, kad rodas jautājums: kur smelties jaunas idejas, kā mainīties un palikt svarīgam, ja mainās pasaule? Mainīties ir ļoti grūti, un jāzina, kā to var izdarīt – jābūt zināšanām, jātiekas ar zinošiem cilvēkiem, jālasa gudras grāmatas un jāapgūst pieredze. Vajadzīgs mērķis, lai mainītos," kolēģiem teica I.Kļaviņa. "Šis ir laiks, kad bibliotekārs iziet no komforta zonas. Mēs izejam ielās, stāstām par sevi, lai visi mūs redz un dzird. Bibliotēkas tēla popularizēšana ir ļoti aktuāla."

Semināra dalībnieki uzzināja, ka bibliotēka var attīstīties dažādos virzienos – kā biznesa atbalsta vide, veidojot saikni starp esošajiem un topošajiem uzņēmējiem, izmantojot savā rīcībā esošos digitālos un informatīvos resursus. Bibliotēkās var nodarboties ar kanisterapiju, kur speciāli apmācīts suns palīdz bērniem ar lasīšanas grūtībām. Dažās bibliotēkās ir iekārtotas atsevišķas telpas dzejas cienītājiem, brīvdabas un pat pludmales lasītavas. Bibliotēkās svin kāzas un rīko fotosesijas. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā bibliotēkas pievērš sev sabiedrības interesi.

Bibliotēkas kļuvušas par socializācijas un kopienu centriem, kas pulcē cilvēkus, īpaši svarīgi tas ir laukos kur bibliotēka nereti ir vienīgais kultūras centrs.

2015.gads tika pasludināts par Ģimenes bibliotēkas gadu, lai  grāmatu lasīšanā iesaistītu visu ģimeni. Arī 2016.gada prioritāte ir Ģimenes bibliotēkas modeļa attīstīšana. Infrastruktūra tiek sakārtota tā, lai, atnākot uz bibliotēku, katram būtu sava vieta un katram būtu ko lasīt un ko darīt. "Ja vecāki lasa, tad arī bērni lasīs," uzsver I.Kļaviņa.

Savukārt Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde vadīja sarunu par tematu "Bibliotekāru izglītība šodien un rīt: prasības vai iespējas". Kā uzsvēra L.Langenfelde, mūsdienu bibliotēkā vairs nevar strādāt darbinieks, kuram ir tikai vispārējā vidējā izglītība.

Ogres Centrālā bibliotēka regulāri rīko reģiona publisko bibliotēku darbinieku seminārus. "Šajos semināros uzzinām visu par jaunumiem nozarē, tiekamies ar kolēģiem, uzklausām pieredzi. Dažreiz arī mācāmies, piemēram, kā strādāt ar elektronisko katalogu. Esam devušies arī izbraukuma semināros uz bibliotēkām, lai iepazītos ar kolēģu darbu. Ļoti vajadzīgs pasākums," saka Ikšķiles novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Valda Sproģe.

"Lai bibliotēka varētu pastāvēt, vispirms ir jāmācās bibliotekāram, tostarp no saviem kolēģiem. Ja nemācīsies, viss apstāsies un tu vairs nebūsi interesants. Mūsu pagastā nav daudz skolēnu un jauniešu, bet lasītāji uz bibliotēku nāk. Organizējam arī dažādus pasākumus. Šoruden notika Dzejas dienas, kurās savus darbus lasīja vietējie autori. Ļoti jauks un sirsnīgs pasākums. Laukos ir nepieciešamas divas lietas – bibliotēka un skola," norāda  Krapes pagasta bibliotēkas vadītāja Marija Kusiņa.

Bibliotēku darbinieku ieguldījumu pagastu un novadu attīstībā novērtējušas arī pašvaldības. Kolēģi sveica Ķeguma novada bibliotēkas direktori Inesi Cīruli, kura nupat saņēmusi Ķeguma novada pašvaldības Atzinības rakstu. 2014.gadā I. Cīrule izpelnījās arī novada pašvaldības balvu "Gada darbinieks".

Semināra noslēgumā Ogres reģiona bibliotēku darbinieki devās uz Ogres Kultūras centru, lai iepazītos ar izstādi "Gaismas pils un Gaismas tīkls".