Grāmata par taurupiešu likteņiem apvieno dzimtas 

Vairāk attēlu galerijā

Taurupes pagasta Tautas namā notika žurnālistes un publicistes Natālijas Ketneres grāmatas "Taurupieši līkloču ceļos"  izdevuma krievu valodā "Labākas dzīves meklējumos" prezentācija.

Izdevums "Taurupieši līkloču ceļos" latviešu valodā projekta "Veidojam vidi ap mums" ietvaros ar Ogres novada pašvaldības finansiālu atbalstu iznāca 2015.gadā.

"Kādu dienu atbraucu uz Taurupi, iepazinos ar Taurupes novadpētniecības muzeja vadītāju Intu Antoni. Muzejā ieraudzīju materiālus par taurupiešiem, kuri pirms 140 gadiem devušies labākas dzīves meklējumos uz Krieviju. Šo 13 ģimeņu izceļošana un viņu pēcteču gaitas Krievijā mani tā ieinteresēja, ka tapa grāmata," stāsta N.Ketnere.

Grāmatā izmantotas Olgas Cvetkovas, kura ir Auziņu dzimtas (vienas no pirmajām ģimenēm, kas izceļoja uz Krieviju) pēcteces piezīmes.

Jaunajam izdevumam dots nosaukums "Labākas dzīves meklējumos", un tajā ir veikti papildinājumi ar dažādiem interesantiem vēstures faktiem par latviešu dzīvi kolonijās.

"Man bija svarīgi noskaidrot, kāpēc taurupieši, zemnieki no Vidzemes, devās labākas dzīves meklējumos uz Krieviju. Šajā izdevumā uzzināsit, kāda loma tajā ir hernhūtiešu kustībai, Pareizticīgās Baznīcas Aderkašu draudzes mācītājam Jānim Līcim. Grāmatā rakstīts par Olgas Cvetkovas tēva Valtera Auziņa traģisko un brīžiem traģikomisko likteni. Būdams ieslodzīts lēģerī, viņš par labu darbu mežistrādē, no saviem pāridarītājiem saņēmis Goda rakstu. Grāmatas izdevums krievu valodā drīz nonāks pie Olgas Cvetkovas un citiem lasītājiem Krievijā," stāsta N.Ketnere.

Krievu izdevuma eksemplāru N.Ketnere uzdāvināja arī Taurupes pagasta pārvaldniekam Jānim Stafeckim, lai ar izdevumu varētu iepazīties gan paši taurupieši, gan ciemiņi.

"Apkopojot materiālus izdevumam "Taurupieši  līkloču ceļos", Natālija Ketnere ir uzrakstījusi grāmatu ne tikai par Taurupi un taurupiešiem, bet par visu latviešu tautu. Jā, mēs zinājām, ka 19.gadsimta vidū daudzi latvieši devās uz Krieviju, lai iegūtu īpašumā zemi. Latvijā tajā laikā vēl dzimtbūšana nebija atcelta, bija grūtības ar izceļošanu, taču zemnieki šādu iespēju atrada, jo, piemēram, Krasnodaras apgabalā zemē maksāja trīs reizes lētāk nekā Latvijā. Natālija, uzrakstot grāmatu, it sevišķi atspoguļojot Auziņu dzimtas likteni, atklāj, kas ar šiem cilvēkiem notika represijas gados. Paldies Natālijai Ketnerei, kura izveidojusi šo grāmatu. Tautai, kas nezina savu pagātni, nav nākotnes," norāda Taurupes pagasta pārvaldnieks Jānis Stafeckis.

Uz prezentāciju Taurupē bija ieradusies Olgas Cvetkovas māsa Irina. Atklājās, ka pēc grāmatas iznākšanas latviešu valodā vairāki bijušie taurupieši uzmeklējuši savus tuviniekus.

"Mums nebija nekādas informācijas, arī fotogrāfijas no tiem laikiem nebija saglabājušās. Mans vectēvs Augusts, Jēkaba Auziņa dēls, nomira 1987.gadā, un tagad vairs nav kam pajautāt. Vecmāmiņa arī vairs nav šai saulē. Taurupe manās acīs vienmēr bijusi kaut kas mītisks, tāpēc sāku meklēt internetā informāciju un nejauši pamanīju, ka Natālija Ketnere ir uzrakstījuši grāmatu par Taurupi. Ar grāmatas starpniecību atradām pavedienu arī pie citiem dzimtas pārstāvjiem. Esam satikuši Jēkaba brāļa Andreja Auziņa meitu Irinu. Viņas māsas Olgas piezīmes iekļautas grāmatā un ataino arī citu ģimeņu gaitas. Pateicoties Natālijas entuziasmam, esam cits citu satikuši un satuvinājušies," portālam Ogrenet atklāj Elīna Ludāne (dzimusi Auziņa).

Natālija Ketnere pētījusi ne tikai taurupiešu likteņus, bet arī vākusi un apkopojusi materiālus par kaimiņu – Madlienas - pagasta  ievērojamiem cilvēkiem. Viens no izcilākajiem madlieniešiem ir gleznotājs Kārlis Hūns, kuram nupat nosvinējām 185 gadu jubileju.

Prezentācijas pasākuma dalībniekiem bija iespēja ne tikai apskatīt K.Hūna gleznu reprodukciju izstādi Madlienas Kultūras namā, bet arī redzēt mākslinieka oriģināldarbu - 1875. gadā Krapes baznīcai gleznoto altārgleznu ''Kristus Ģetzemanes dārzā'' -  tā atrašanās vietā.

Neraugoties, ka tā bija svētdiena, visur pasākuma  dalībnieki tika laipni uzņemti – Madlienas Kultūras namā, Madlienas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Krapes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Taurupes novadpētniecības muzejā un Taurupes pagasta Tautas namā.

Interesenti, kas vēlas vairāk uzzināt par latviešu kolonijām pasaulē, 24.novembrī plkst.18.00 tiek aicināti uz tikšanos Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā). Natālija Ketnere stāstīs par latviešu kolonijām Krievijā, Ķīna un Brazīlijā, kur latvieši devās 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā.