Madlienā atceras Latvijas dižo gleznotāju Kārli Hūnu 

Vairāk attēlu galerijā

Sestdien Madlienas kapos, baznīcā un kultūras namā vairāki ļaudis pulcējās uz dižā latviešu gleznotāja Kārļa Hūna 185. jubilejas atceres pasākumu.

Pēc svētbrīža un ziedu nolikšanas Madlienas kapos visi tika aicināti uz dievkalpojumu Madlienas baznīcā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā un Latvijas Republikas Zemessardzes kora "Stars" koncertu. Savukārt Madlienas Kultūras namā tika atklāta Kārļa Hūna gleznu reprodukciju ekspozīcija.

Šis ir pirmais solis Ogres novada attīstības fonda "O divi" iecerei – K.Hūna muzeja izveidei Madlienā. 

Atceres pasākumā piedalījās Ogres novada pašvaldības domes vadība – priekšsēdētāja vietnieki Egils Helmanis un Ineta Tamane, daži administrācijas darbinieki, Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš, Ogres novada Kultūras centra direktore Antra Purviņa un citi.

Reprodukciju izstādīšana notikusi, pateicoties Ogres novada pašvaldībai un tās rīkotajam projektu konkursam "Radoši – Aktīvi – Darbīgi – Izglītojoši – Ogres novadam!" ("R.A.D.I. - Ogres novadam").

Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831.gada 13. novembrī Madlienas skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē. 

No 1852. līdz 1862.gadam K.Hūns studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. Par diplomdarbu – gleznu "Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās" – 1861.gadā mākslinieks saņēma Lielo Zelta medaļu un sešu gadu stipendiju studijām ārzemēs.

Par 1867.gadā radīto gleznu "Itāliete" viņam piešķīra profesora grādu. Savukārt par 1868.gadā Parīzes Salonā izstādīto gleznu "Bērtuļa nakts priekšvakarā" K.Hūnam piešķīra akadēmiķa grādu. 

1875.gadā Krapes baznīcai K.Hūns uzgleznoja altārgleznu "Kristus Ģetzemanes dārzā". 

K.Hūns piedalījās Sanktpēterburgas Ķeizariskās akadēmijas Satversmes izstrādāšanā, strādāja tur kā mācību spēks un bija arī Mākslas ceļojošo izstāžu sabiedrības biedrs. Par K.Hūna ieguldījumu šajā jomā 1876.gada 2.augustā Krievijas Senāts paaugstināja viņu par 7. pakāpes Galma padomnieku (pielīdzināms pulkvežleitnanta pakāpei mūsdienās). 

Dižais mākslinieks ir atstājis pasaules līmeņa šedevrus. Viņa gleznas atrodas Luvrā, Tretjakova galerijā Maskavā, Ņujorkas Metropolitēnā, Taškentas, Kauņas, Rīgas Mākslas muzejos un citviet Krievijā un pasaulē. Tās grezno arī privātās kolekcijas. 

K.Hūns tēloja ne tikai latviskās ainavas un cilvēkus. Viņš tēloja arī krievus un tatārus, francūžus un itāliešus, bet ar savu latvisko mēra un krāsu sajūtu. Tā izauga no viņa jūtām, intelekta, tikuma, zināšanām, pieredzes, no vides, no debesīm.

Mākslinieks mira no tuberkulozes 1877.gada janvārī Šveicē, Davosā, bet pēc viņa lūguma apglabāts Madlienā. Tēlnieces O.Nigules un arhitekta T.Niguļa kapa piemineklis māksliniekam atklāts 1974.gada septembrī.