Šibori Ogres muzejā – iespēja būt oriģinālam 

Vairāk attēlu galerijā

Iemācīties gatavot oriģinālas un neatkārtojamas dāvanas sev un citiem Šibori tehnikā – tādu iespēju sestdien izmantoja Ogres Vēstures un mākslas muzeja radošās meistardarbnīcas apmeklētāji.

Meistardarbnīcu vadīja tekstilmāksliniece Līva Kaprāle. Jautāta, vai šodien bija kādi pārsteigumi, viņa teic: "Darbnīcās vienmēr ir pārsteigumi, un mani priecē darbnīcu kopdarbs un process, kurā mēs mācāmies viens no otra. Tā ikvienam ir jauna pieredze. Man – kā iemācīt. Cilvēkam no malas vienmēr ir cits skatījums, cita doma. Varbūt viņš var atrast kaut ko jaunu tajā tehnikā, kas man jau ir pazīstama."

Šibori māksliniekiem nav jaunums. L.Kaprāle ar to saskārusies jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā. "Šī tehnika ir ekonomiska un parocīga tādā ziņā, ka neprasa nekādus īpašus resursus," stāsta māksliniece. "Minimālajai programmai, lai kaut ko izdarītu, mums vajag tikai auduma gabalu un diegu spolīti. Auduma gabalu var nepirkt jaunu, tā var būt arī vecā, apnikusī poliestera šallīte, adīts vilnas džemperis vai lakats."

Šibori pasaulē attīstās divos virzienos. Vienā strādā ar auduma krāsojumu, otrā galvenais ir auduma reljefs. Ogres Mākslas un vēstures muzejā sestdien apgūtas pamata iemaņas, kā gludam audumam radīt reljefu.

L.Kaprāle mudina Šibori darbu gatavošanā iesaistīties visu ģimeni. Bērni pastaigas laikā var salasīt dažādus noderīgus dabas materiālus. Piemēram, šai tehnikai var izmantot visdažādākos čiekurus: egļu, priežu, alkšņu, lapegļu. Iesienot tos audumā, katrs atklās savu formu.

Latviešu tautas mākslā tiešas sasauces ar Šibori tehniku nav. Tas ir cits veids un citas prasmes, kā paskatīties uz jau zināmiem materiāliem un lietām.

"Šibori tehnika ir piemērota arī pilnīgi neredzīgiem cilvēkiem," atklāj L.Kaprāle. "Tā var attīstīt savu taktilo izjūtu un sajust rezultātu. Tā der arī tad, ja ir, piemēram, kādas pirkstu koordinācijas problēmas. Pamazām, pamazām vingrinoties, var radīt rezultātu."

Ogres Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģe Baiba Kaprāle priecājas, ka uz šo un līdzīga rakstura pasākumiem muzejā ierodas viens vai abi vecāki ar bērniem. Viņa uzskata, ka tas ne tikai dod plašāku dzīves pieredzi bērniem, lai varētu izvēlēties tās jomas, kuras patiesi interesē, bet šāda kopā būšana stiprina pašu ģimeni. 

"Mēs ļoti priecājamies, ja uz nodarbībām ar bērniem atnāk tēvs," teic B.Kaprāle. "Tas ir ļoti labi. Labi, ka Latvijā tādi tēvi ir. Viņiem pietiek veiksmes darbā, sirds siltuma un intereses par saviem bērniem."

Viena no meistardarbnīcas dalībniecēm ir ogrēniete Dace Jaunozola, kuras profesija ir tulkotāja. Jau pirms došanās uz muzeju viņa ieinteresējusies par šo seno tehniku, kas vairāk izplatīta Japānā, Indijā un Ķīnā. Šodien izgatavots paraugs. Kad pamatiemaņas apgūtas, tās varēs izmantot, lai izgatavotu ne tikai jaunu šalli. Arī pie jaunas somas tā varēs tikt.  

"Es neiedomājos, ka tas ir tik vienkārši," tā D.Jaunozola. "Es savu pieredzi izmantošu dāvanām."

Par jauniegūtajām zināšanām priecājas arī D.Jaunozolas mazmeita Anete, kura mācās Rīgas 6.vidusskolā – skolā ar mūzikas novirzienu. Aneti vispirms ieinteresējis pats vārds – Šibori. Pats interesentākais bijis procesa sākums, kad dažādas figūras jāiesien audumā.