Dizains un radošā iniciatīva bēgļu jautājumā Ogrē 

Vairāk attēlu galerijā

Cik radošs var būt dizains, to piektdien Ogres mākslas skolā pētīja un demonstrēja 30 semināra "Dizains un radošā iniciatīva" dalībnieki – pedagogi, uzņēmēji un radošo profesiju pārstāvji.

Semināram bija paredzēta gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Ieva Riekstiņa, Humanitāro zinātņu Maģistre, Ekonomikas un Kultūras augstskolas lektore, dizainere, un Gundega Zaķe – Cimža, Humanitāro zinātņu Maģistre, dizainere, uzņēmuma vadītāja, apskatīja un izvērtēja dizaina un dizainera lomu sabiedrībā no visām pusēm. 

Praktiskās daļas laikā semināra dalībnieki izveidoja grupas un centās rast risinājumu kādai no pilsētvides problēmām. Šoreiz aktualitāte nebija tālu jāmeklē – tie ir daudzie jautājumi, kas skar bēgļu tēmu pasaulē un nu jau arī Latvijā. Kādas ir sajūtas un kādi – risinājumi?

Pašvaldība atbalsta sabiedrības izglītošanu
Astra Rubene, Ogres Mākslas skolas direktore, atzīst, ka skolas pedagogiem seminārs bijis gaidīts un nozīmīgs pasākums. Prieks, ka sabiedrības izglītošanās procesā aktīvi iesaistās arī Ogres novada dome, jo seminārs notiek Ogres novada pašvaldības projekta konkursa "Radoši. Aktīvi. Darbīgi, Izglītojoši – Ogres novadam" ("R.A.D.I. – Ogres novadam") ietvaros.

"Ne tikai mums, Mākslas skolas pedagogiem, bet arī sabiedrībai vajadzētu saprast, kas ir dizains. Tas nav tikai viens priekšmets, kuru mēs paņemam rokā, bet tas ir ļoti plašs jēdziens. Tas ir mums ikdienā, un tas ir nepieciešams. Cilvēkiem un, protams, arī pašvaldībai jāsaprot, ka ir daudzas nepieciešamības, kuras mums, Ogrē, vajag un kuras var vienkārši, nu, diezgan vienkārši varbūt, atrisināt ar šo dizaina domāšanu," uzskata A.Rubene, piebilstot, ka jēdziens "dizains" nav tikai māksliniekiem domāts termins. Ja cilvēks iemācās uz lietām paskatīties plašāk, daudz kas no esošā parādās pavisam citā gaismā.

Pārvarēt sevi un darboties
G.Zaķe – Cimža ar semināra norisi ir apmierināta un teic: "Esmu sajūsmā, ka cilvēki ir sevi pārvarējuši, pārvarējuši sašutumu, izdzirdot uzdevumu. Man patika, ka sejas mainījās no ļoti neapmierinātām un ļoti jautājošām uz – "labi!", "domājam!", "rakstām!""

 Dienas darbs vainagojās ar virkni plakātu, kas ataino to autoru bažas, jautājumus un piedāvātos risinājumus bēgļu tēmai Latvijā. 

Kā uzskata G.Zaķe – Cimža – plakātos ir parādīts tautas dvēseles stāvoklis. Zināmā mērā, rodoties jaunai problēmai – bēgļu jautājums Latvijā tāds ir –, radīsies arī jauni risinājumi, kas cilvēkus gribot negribot pacels citā līmenī un pārbaudīs, vai viņi spēj ar to tikt galā.

Ar mums nerunā
I.Riekstiņa atklāj, ka cilvēkos vienmēr saskatot ļoti lielu potenciālu, tādēļ daudzveidīgie bēgļu tēmas risinājumi viņu nav pārsteiguši – te ir gan nopietnība, gan humors. Iespējams, ka semināra dalībnieki, satiekot uz ielas bēgli, pret viņu – vismaz domās – attieksies citādi nekā agrāk.

"Lielos vilcienos – mēs visi esam labi cilvēki un neviens jau pēc definīcijas un pēc būtības nav ļauns," uzskata I.Riekstiņa. "Tā lielākā problēma ir tā, ka ar mums netiek runāts par šiem jautājumiem. Mēs katrs savā čauliņā sēžam ar savu sāpi un nav ar ko iznākt parunāties."

Par bēgļiem Latvijā vajadzētu būt skaidrībai jau iepriekš: ko viņi te darīs, cik ilgi te būs un ko mēs no tā gūsim.

Ir izvērtējuma laiks
Viena no semināra dalībniecēm, Lauma Palmbaha, biedrības "Rasas krāsas" vadītāja, tēlotājas mākslas pasniedzēja, ar prieku piedalās seminārā, uzsverot, cik apsveicama un nozīmīga ir radošo cilvēku sadarbība ar pašvaldību. 

Zināmā mērā Latvija atkal ir izvēles priekšā, līdzīgi kā Atmodas laikā. Šoreiz izvēle ir citādāka. Latvija nevar teikt, ka tās vēsturē nav pieredzējusi bēgļu problēmas, tikai šoreiz rūpīgi jāpaskatās, kā šī problēma radusies un kas ir tās patiesais iemesls.

L.Palmbaha neslēpj, ka viņai nav gatava risinājuma bēgļu jautājumā: "Es esmu mākslinieks, es mācu bērnus, estētiskās vērtības, dzīves vērtības, atziņas par to, kas ir pozitīvais, uz ko mēs varam balstīt mūsu spējas, mūsu nākotni. Tā ir mana atbilde. Katram savā vietā darīt to vislabāko, ko mēs varam. Vislabāko! Ar lielu pienākuma apziņu, ar atsaucību pret gaišajām lietām. Tumšās lietas ļoti ātri piesaista cilvēku prātus, bet viņām nav sakņu. Mūsu personīgā atbildība ir tā, kas šodien nosacīs arī mūsu attieksmi nākotnē. Tas ir izvērtējuma laiks."

Mijiedarbība starp dizaineriem un sabiedrību ir aktuāla arī Ogrē
Signei Krauklei, Ogres Mākslas skolas direktores vietniecei, semināra tēma šķiet īpaši svarīga, jo 2016.gadā skola piedalīsies Valsts konkursā dizainā. 

"Ar šo mēs gatavojam savus skolotājus Valsts konkursam, kuri tālāk vadīs mūsu audzēkņus dizaina konkursam – tas ir savstarpēji mijiedarbīgi. Uz tēmu loku mēs paskatījāmies ne tik šauri un ietvērām ne tikai pedagogiem nepieciešamo, bet arī to, kas šobrīd der mūsu pilsētai, kādi procesi te notiek. Mēs arī uzdodam ļoti daudz jautājumu, neskatoties tik globāli kā šodien, kad risinājām bēgļu jautājumu. Vide, savstarpējā mijiedarbība starp pašvaldību un sabiedrību, starp dizaineriem un sabiedrību – tas ir ļoti aktuāli arī mums," teic S.Kraukle.

Dizains un dizaineri ir spēks, kas var visai daudz. Un tas nav tikai saistībā ar soliem un krēsliem, uz kuriem ir vairāk vai mazāk ērta sēdēšana. Dizains prasa meklējumus un radošu pieeju ikvienam apskatāmajam jautājumam.

Semināra "Dizains un radošā iniciatīva" nodarbības Ogres Mākslas skolā paredzētas arī 23.oktobrī un 27.novembrī.