Mēneša priekšmets – Alberta Dreimaņa virpotie šaha kauliņi 

Vairāk attēlu galerijā

Šahu, šo savdabīgo, garīgo sacensību, mēdz dēvēt par sporta, mākslas un zinātnes apvienojumu. Spēles daudzpusība ļauj teju ikvienam atrast tajā saistošo – azartu, piedzīvojuma izjūtu vai kulturālu atpūtu.

Iespējams, arī tāpēc šai intelektuālajai spēlei piemīt pārsteidzoša ilggadība. 

Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumu pavisam nesen papildinājušas Ogres amatnieka Alberta Dreimaņa (1896 – 1985) darinātie šaha kauliņi. Viena komplekta baltās (13 gab.) un tumši beicētās (14 gab.) bērza koka figūras, divas atsevišķās (tās, iespējams, darinātas, izmēģinot virpošanas tehniku, jo tornis attiecībā pret laidni vai bandinieku ir nesamērīgi mazs), kā arī sešas smalki virpotas, ļoti greznas riekstkoka (?) figūras. Ogrēnietim A. Dreimanim Rīgas ielā 8 ilgus gadus piederējusi galdniecība, kur tapuši liela daļa Ogres pilsētas ēku logi, durvis, mēbeles un brīvajos brīžos izgatavoti arī šaha kauliņi. 

Konkrēto figūru dizainu meistars, iespējams, noskatījis kādā katalogā vai ietekmējies no dzīvē redzētajām, to formā saskatāma līdzība ar citām šajā laikā veidotajām šaha figūrām. Lai vai kā, skaidrs ir viens, meistarības amatniekam netrūka, par to liecina arī 1939. gadā Latvijas Amatniecības kameras piešķirtais galdnieka amata meistara tituls. 

Šahs joprojām valdzina tā spēlētāju prātus ne mazāk kā pirms daudziem gadsimtiem un Ogrē pazīstamā amatnieka, kaislīgā šaha spēlētāja Alberta Dreimaņa pagājušā gadsimtā virpotās spēles figūras tam ir visīstākais apliecinājums.