Muzejā skatāmi Ogres tramplīnlēkšanas vēstures atribūti
Palielināt attēluLīdztekus slēpošanai, arvien lielāku piekrišanu 1930.gados Latvijā ieguva lēkšana no tramplīniem, ko bija iecienījuši asāku izjūtu cienītāji.
Muzejā skatāmas tramplīna slēpes, kas pacēlušās pāri Ogres pauguriem pagājušā gadsimta 30. gados.
Arī Ogrē netrūka drosmīgu, azartisku, ātrumu mīlošu un sevi pierādīt alkstošu jauniešu. Ogres lēktuvi, kā otro Latvijā uzreiz pēc Siguldas, atklāja 1934.gada 7.janvārī Zilajos kalnos. Atklāšanas svinībās piedalījās Ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks. To laiku prese atzīmēja, ka lēktuve būvēta moderni ar visām nepieciešamajām labierīcībām – tiesnešu un skatītāju tribīni, ērtām trepēm uzkāpšanai, tā izmaksājusi Ls 1500. Lēktuves trūkums – tā būvēta dienvidu nogāzē, saulainās dienās un pavasarī sniegs ātri nokūst. Ogres tramplīns bija vidēja lieluma, ja Siguldā varēja sasniegt 50m tālus lēcienus, Cēsīs – 30m, tad Ogrē bija iespējami lēcieni ne tālāki par 25 metriem. Pēc Otrā pasaules kara tramplīnu Zilajos kalnos vairs neatjaunoja. Tika saņemts arheologu atzinums, ka tā atrašanās esošajā vietā nav pieļaujama, jo būve uzcelta uz pilskalna.
Muzeja krājumā esošās tramplīna slēpes gatavotas 1930.gados, to garums 235cm, platums 8 – 10cm, vidusdaļā tās ir šaurākas. Slēpes lietojis ogrēnietis Jānis Kalniņš (1914-1946) no "Svelmju" mājām. Lēkšana no Zilo kalnu tramplīna, arī slēpošana kopā ar brāli Alfrēdu, māsām Zentu un Irmu, bija kļuvusi par iecienītu Jāņa Kalniņa brīvā laika pavadīšanas nodarbi. Diemžēl sākās Otrais pasaules karš, Jāni iesauca leģionā, un viņu piemeklēja daudzu latviešu karavīru liktenis – izsūtījums un bojāeja Krievijas plašumos.
2014. gada 12. decembrī, 12:50, Kultūra un izglītība
Evija Smiltniece, OVMM galvenā speciāliste vēstures jautājumos
Jaunākie komentāri
Lēktuve atradās aptuveni pie trešā kalna - nekāda sakara ar Ķentes kalnu. Info ņemts no 1936 gada grāmatas Vadonis pa Ogri.
ogrenietis: Kas attiecas uz "Skatu torni" tad 1930 gados gabalu tālāk tur, kur tagad Dubkalnu karjera ezers atradās augstāks kalns par zilo kalnu muguru, kurš pietam bija bez kokiem un blakus Velnezers, to visus noraka 1970 ceļot Rīgas HES dambi. Visaugstākais kalns apkārtnē atradās tai vietā kur tagad Ķilupes izgāztuve netālu no Ķeguma tur bija tāda pati Zilo kalnu mugura kā Ogres pilsētā tikai nedaudz augstāka, Daugavas senkrasts laikam. Piemēram, augstākā zilo kalnu virsotnē Ogrē bija pie Ķentes kalna 62 metri, tad tos ko noraka pie Ķeguma bija 66 līdz 72 metri augsti kas uz plakanās Daugavas ielejas fona, protams, izskatījās vareni.
ogrenietis : Tās vietas vairs nav Pārogrē Ķentes kalnā viņš bija , tur tad arī atradās viens no galvenajiem "Salēpošanas centriem" pirmksaara Latvijā , pats kalns ~70metri plus tramplīni un nobraucuiena trasse . to ko noraka būvējot Rīgas HES 1970 gadu sākumā. tai vietā patreiz ir Buvplastmasas vai gazbetona rūpnīca.