Ogrēnieši vēlas saglabāt mākslinieka Anša Cīruļa atstāto mantojumu 
Vairāk attēlu galerijāŠodien Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) aicinājumam uz meditāciju (p)ar Ansi Cīruli Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitācijas nodaļas Lielajā zālē Ogrē, Gaismas prospektā, atsaucās kupls pulks interesentu.
"Man ir liels prieks sveikt ogrēniešus un pilsētas viesus jau otrajā pasākumā, kas sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību notiek šajā ēkā, kurā pagājušā gadsimta 1926.-1927.gadā ir satikušās divas latviešu kultūrai nozīmīgas personības – arhitekts Konstantīns Pēkšēns, kurš projektējis šo ēku, un mākslinieks Ansis Cīrulis – fresku autors. Viena no ēkas lielākajām vērtībām ir tieši Anša Cīruļa gleznotās freskas,” atklājot pasākumu, uzsvēra OVMM direktore Iveta Ruskule.
Ogres sanatorijā Anša Cīruļa zīmētās freskas ir unikāla kultūras mantojuma vērtība, kam piešķirts arī Valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss . Tā kā šobrīd ēka ar 1927. gadā A. Cīruļa darinātajām freskām strauji iet bojā - tai deformējas un plaisā sienas, tek jumts, arvien aktuālāki paliek Ernesta Brastiņa 1927. gadā žurnālā "Atpūta" rakstītie vārdi, kurus atgādināja arī I.Ruskule:"Katram mākslas draugam jāapmeklē Ogre un jāaplūko šie sienu gleznojumi. Tie ir Latvijā vēl retums, tos nevar uz Rīgu atvest izstādīšanai, bet tie nedrīkst tādēļ palikt neredzēti."
"Kad E.Brastiņš rakstīja šos vārdus, viņš vēl nezināja, ka nākamajām paaudzēm nesaglabāsies Jelgavas Laucinieku viesnīcai zīmētās freskas un ka 2013.gada vasarā Rīgas pilī izcelsies ugunsgrēks, un tiks bojāta Anša Cīruļa dekorētā Sūtņu akreditēšanās zāle. Šo vārdu autors nevarēja arī zināt, ka 1954.gadā Ogres bērnu sanatorijas ēkā notiks remonts, kura laikā visi unikālie gleznojumi tiks noklāti ar krāsu. Pateicoties sanatorijas darbinieku ieinteresētībai, astoņdesmito gadu beigās šie zīmējumi tika atjaunoti. Tādēļ mēs cenšamies aicināt skatīt šīs vērtības, kuras kļūst arvien nozīmīgākas," teica I.Ruskule.
Plašāku ieskatu A.Cīruļa daiļradē pasākuma dalībnieki ieguva, noklausoties mākslas zinātnieces Rūtas Rinkas stāstījumu. Kādam no klātesošajiem varbūt bija atklājums, ka A.Cīrulis ir arī Latvijas valsts karoga un pirmās neatkarīgās Latvijas pastmarkas zīmējuma autors.
"Ansis Cīrulis ir mākslinieks ar ļoti gaišu un saulainu skatījumu uz dzīvi, kas staro arī no viņa darbiem. Vienmēr, kad tiek minēti darbi, kuros izmantoti tautas mākslas ornamentika un kuru stilistika vērsta uz nacionālo noskaņu, allaž min Cīruli, jo mākslinieks tautas acīs kļuvis par leģendu,” A.Cīruļa popularitāti skaidro R.Rinka.
Pasākuma otrajā daļā skaņu mākslas kolektīva "Bērnu rīts" mūziķi aicināja skatītājus ne tikai būt mūzikas tapšanas lieciniekiem, bet arī pašiem piedalīties skaņu mākslas radīšanā.
2014. gada 11. janvārī, 18:33, Kultūra un izglītība
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Māja varētu būt ļoti smuka,ir liels parks,arī Cīruļa naivisms nav peļams,bet viena vaina-šī ēka pieder veselības graušanas ministrijai,:ne Circene, ne Čakša(BKUS valdes pr.) izskatās nav ieinteresētas būves atjaunošanā.Bērnu rehabilitācija mūsu valstī nav vajadzīga.
Šķiet ar Tevi pašu kas nelāgs atgadījies, ja šausmas rādās tur, kur to nav.
? : Tas stāsts bija gadus 10 pirms muzejs par tiem gleznojumiem vispār uzzināja :):) Esmu mācijies tai skolā un patreizējā vadītāja akurāt pirms 30 gadiem mani tur "Ganija" :):) Man apmeklējot šo pasākumu bija REĀLA nostaļģija TIEŠI pirms 30 gadiem diena dienā tieši tādā pat sniegam sniegot soļoju uz šo iestādi un domāju "Kādā pāķu caurumā mani iebāza" piesitīšu pēdu pie pirmās izdevības. A REDZ kā dzīvē gadās , IEPATIKĀS ! Man nekur nav jāved , mājās apmeklē psihologs ar drīz 40 + gadu profesionālu pieredzi paducināt mazbērnus :):)