Ilze Aulmane mākslā un dzīvē meklē kopsakarības

Palielināt attēlu

Līdz 31.augustam Ogres Mākslas skolas izstāžu zālē aplūkojama mākslinieces Ilzes Aulmanes zīmējumu, gleznojumu un zīmējumgleznojumu izstāde.

Tā ir gleznotājas pirmā personālizstāde, un autore skatītājiem rāda savu pasaules redzējumu. Vai skatītāji šajā pasaulē jūtas gaidīti un atpazīst to kā sev radniecīgu - uz šo jautājumu jāatbild katram pašam.

Ilze Aulmane ir Ogres Mākslas skolas pirmā izlaiduma 1994.gadā, kad skolu beidza 10 audzēkņi, absolvente. Kā stāsta mākslinieces tēvs, Ogres Mākslas skolas direktors Pēteris Aulmanis, interese par zīmēšanu un gleznošanu meitā radusies apmēram trīs gadu vecumā, un 1990.gadā, astoņu gadu vecumā, viņa tika uzņemta Ogres Mākslas skolas 1.kursā.

Ilze Aulmane 2011.gadā pabeidza mācības Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā un šobrīd šajā mācību iestādē ir maģistratūras studente. No 2008.gada viņa ir Ogres Mākslas skolas Izstāžu zāles kuratore, kuras pienākumos ir skolas audzēkņu, pedagogu un citu mākslinieku izstāžu organizēšana. Nu ir reize parādīt, kas sakāms pašai.

- Kas skatītājiem tiek piedāvāts šajā izstādē?
- Šī ir mana, Ilzes Aulmanes, personālizstāde. Es tai speciāli neesmu gatavojusies. Tie ir darbi, kas pārsvarā tapuši pasūtījuma vai arī iedvesmas rezultātā. Man gribējās atrādīt cilvēkiem, ko es esmu sataisījusi pēdējo gadu laikā. Citāda veida izdevības kaut kā nav radušās.

- Cik sen sapņojāt par savu pirmo personālizstādi, jo mākslinieka biogrāfijā tas parasti ir tāds nopietns ķeksis.
- Es nesapņoju, un šī izstāde nav taisīta kā tāda sapņa realizācija. Vienkārši noķēru brīdi, kad izstāžu zāle ir tukša, jo visu laiku es taisu izstādes citiem. Izstāde ir pietiekami optimistiska, un tas cilvēkus var iepriecināt.

Lielākā daļa darbu ir nopirkti, tie ir taisīti ar konkrētu uzstādījumu. Tie nav mans iedvesmas auglis īpaši. Pasūtītājs ir teicis, ko viņš vēlas redzēt. Gleznojumiem bija jābūt gaišiem, košiem un tādiem, ko normāls cilvēks var atpazīt, nevis abstraktiem.

- Ko jums patīk darīt vairāk - gleznot pasūtījuma darbus vai to, ko pati tobrīd vēlaties?
- Mācīties un kaut ko gūt var arī no pasūtījumu darbiem, jo var pasūtīt kaut ko tādu, par ko es pati neaizdomātos, ka man kaut kas tāds ir jātaisa, līdz ar to tu iekāp jaunā, tu esi spiests domāt kaut kā citādāk un tā kā pielāgoties. Tas trenē, un daudz ko var apgūt un iemācīties.

Daži darbi ir tapuši kā dāvanas, piemēram, ar rotaļu zaķiem un lāčiem. No sākuma tas bija kā joks, bet vispār viss sākās ar to, ka akadēmijā es pārāk vēlu ierados uz lekcijām, modeļi jau bija aizgājuši, un es kā modeli atradu rotaļu lāci. Akadēmijā viņš tur mētājās, un es viņu uzgleznoju, un tā aizgāja... Cilvēkiem patika.

- Par ko jūs esat cildināta un par ko pelta?
- Visinteresantākais ir tas, kā cilvēki uztver šos darbus. Šajā izstādē es speciāli saliku kaut ko reālistisku un to, kur ir līnijas, ritmi, laukumi - kaut kas pilnīgi savādāks. To var uztaisīt viens mākslinieks, tur nav pretrunu. Faktiski tas ir viens un tas pats, par ko cilvēki bieži neaizdomājas.

Tā ir tēma, par ko es daudz domāju un runāju sabiedrības izglītotībā, skolās nav kaut kādu mācību programmu, kas bērniem stāsta to mākslas ideju kā tādu. Labākajā gadījumā ir atskats pagātnē uz renesanses vai klasicisma meistariem, vai Roma tiek pieminēta, bet tas, kāda māksla ir mūsdienās, un ko vispār māksla visos laikos cilvēkam nozīmējusi un kāpēc cilvēks kaut ko tādu dara?

Visu interviju ar mākslinieci Ilzi Aulmani lasiet laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" 23.augusta numurā.