Suntažu amatierteātris "Sauja" nosvin 10 gadu jubileju 

Vairāk attēlu galerijā

Kas gan ir 10 gadi cilvēka dzīvē?! Varam atbildēt – daudz. Piedzimšanas brīdis, kad parādās bērna pirmās emocijas. Tad paiet laiciņš, kad jau atskan vārdi un jau mākam smieties, raudāt, izrādīt īstas dusmas un mīlestību, un tas viss ir īsts. Un tad jau mēs uzliekam masku un sākas teātris.

 
Teātris mīlēts visos laikos, jo ikdiena ir ikdiena, bet kamdēļ gan nepārtapt par to, kas tu savu mūžu nebūsi. Vienreiz tu esi skrandainis, tad barons. Citreiz kukainis, bet tad revolucionārs. Un skaņu gammu vari izspēlēt no mēma klusuma, līdz orkāna auriem.
 
Suntažnieki teātri spēlējuši jau 1914.gadā, kad Suntažos darbā pieņemts pirmais režisors. Ritēja gadi, mainījās varas un cilvēku likteņi, bet 1962.gadā atkal uzplaukst teātra māksla. Ansambli sāk vadīt V.Millere. Pie mums par viesrežisoriem ir bijis V.Skulme, E.Beseris un vēl daži citi. Teātra spēlēšana ir tāpat kā ziedēšana, tad uzplaukst, tad paslēpjas un briedina sēklas, līdz gatavs atkal doties cilvēkos. Un tad 2003.gadā piedzimst amatierteātris, kuru vada Skaidrīte Logina. Tiek iestudētas visdažādākā žanra lugas – komēdijas, traģēdijas, ludziņas bērniem, dzejas kompozīcijas un saņemti diplomi par režiju un labāko lomu tēlotājiem. Iestudēti aptuveni 20 uzvedumi.

Bērniņš, tas ir teātris, tik ilgi dzīvojis bez vārdiņa, ka 2007./2008.gada sezonā tiekam pie vārda "Sauja". Paldies S.Loginai, mūsu teātra mammai, par sirds siltumu un ieguldīto darbu. Dzīvē viss mainās un no 2011. gada mums ir tētis - režisors Didzis Cauka. Pirmais darbiņš ir komēdija - A.Upīša luga "Dzimumdienas rīts", ar kuru nesen piedalījāmies amatieru teātru skatē "Gada izrāde 2012", kur ieguvām otro pakāpi, tikai nedaudz atpaliekot no Ogres Tautas teātra.
 
Un tagad kārta mūsu dzimumdienas rītam, kas pienāca 30.martā ar A.Miglas 4 cēlienu lugu "Divreiz zagta līgaviņa", kas veidota pēc J.Janševska romāna "Mežvidu ļaudis". Ieraugot eksemplāra biezumu, mūs pārņēma šausmas, jo neticējām saviem spēkiem, ka tiksim ar to galā.
 
Gan jau kāds skatītājs uzrakstīs savus iespaidus, bet mūsu kolektīvs grib pateikt milzīgu paldies: režisoram Didzim Caukam, kurš ļāva mums noticēt brīnumam par to, ka mēs varēsim šo lugu uzvest; kultūras nama vadītājai Dzidrai Sproģi par lielo darbu gādājot materiālus tērpiem, par rekvizītiem, par mūsu garīgo atbalstu, un vēl un vēl...; Ainai Žalkovskai ar ģimeni par dekorācijām; Selgai Zariņai un Gunitai Samsanovičai par tērpiem; Armandam Andževam par skaņotāja darbu; un vēl Dzidrai par gaismošanu; Andrim Lindem par fotosesijām un jauko pārsteigumu kopējā dzimšanas dienā, kā arī skatītājiem un atbraukušajiem draugiem, kuri mūs apsveica svētkos.
 
Paldies un uz tikšanos atkal!