Ogrē iedzied pirmo oficiālo Dziesmusvētku zīmi jeb logo 

Vairāk attēlu galerijā

Sestdien, 16.martā, Ogres Kultūras centrā viesojās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, lai kopā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem un koru vadītājiem no visas Latvijas svinīgā gaisotnē iedziedātu pirmo svētku zīmi jeb logo.

 
Pēcpusdienā Ogres Kultūras centrā norisinājās arī Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai veltītais virsdiriģentu koncerts.

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus vienojošie vārdi būs – "Gaisma līgo Latvijā!", līdz ar to organizatoriem bija atbildīgs uzdevums – atrast Dziesmusvētku vizuālās identitātes risinājumu jeb radīt devīzes vizuālu attēlojumu.

Interaktīvo zīmi varēs radīt ik cilvēka dziedājums
"Tas bija ļoti sarežģīts uzdevums, jo, kā tad lai vizuāli attēlo gaismu un līgo, kas būtībā ir sajūtas, vibrācijas un enerģijas? Lai atrastu atbilstošāko risinājumu, pagājušā gada nogalē tika rīkots konkurss, un starp 13 saņemtajiem pieteikumiem par labāko neatkarīgo ekspertu grupa atzina dizaina aģentūras "Brandox" ideju "Skaņu vijums vainagā". Tā pirmo reizi tika svinīgi īstenota tieši Ogrē, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un koru vadītāju kopkorim skaņu vainagā ievijot Jāzepa Vītola "Gaismas pili". Tā būs interaktīva zīme kustībā, kuru varēs radīt ikviena cilvēka dziedājums. Skaņu vijums vainagā dos iespēju ikvienam paskatīties, kā viņa balss vibrē, kādu vizuālu simbolu rada iedziedot vai nu kādu no 13 piedāvātajām tautas dziesmām vai savu dziesmu," stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melnbārde.

Katrai notij atbildīs tradicionālā latviešu zīme
Idejas "Skaņu vijums vainagā" autors Gatis Mūrnieks atzina, ka ir ļoti saviļņots par tik atbildīgu uzdevumu. "Pirmkārt jau, pasaulē nav līdzīgu risinājumu. Mēs to esam pulējuši un slīpējuši, lai savas zīmes iedziedāšana būtu iespējama gan koru dziedātājiem, gan jebkuram cilvēkam jebkurā vietā pasaulē, kur ir pieejams dators. Praktiski tas notiek tā, ka ir jāatver interneta vietne dziesmusvetki.lv/logo un jāizvēlas kāda no piedāvātajām tautas dziesmām vai jādzied brīvajā režīmā, jo mēs apzināmies, ka cilvēki dziedās dažādās valodās. Tad ir jāaktivizē mikrofons, kas ir tehniski vienkārši – datorā būs dotas visas nepieciešamās norādes. Ja būs izraudzīta tautas dziesma, tad pēc karaoke principa lejā tiks doti vārdi, un cilvēks varēs dziedāt līdzi. Ja būs izraudzīta brīvā versija, tad katrs varēs dziedāt, kā nu prot. Aptuveni 20 – 30 sekunžu laikā no dziedājuma tiks analizēti atsevišķi fragmenti, proti, kāda nots kādā augstumā dziedāta konkrētajā brīdī. No tā īpaši izstrādāts datora algoritms "sapīs" lietotājam unikālu vainagu, kas sastāv no septiņām latviešu tradicionālām zīmēm. Katra zīme atbildīs kādai no septiņām notīm, piemēram, Dieva zīme – DO, Māras zīme – RE, Laimas zīme – MI utt. Nospēlējot vai iedziedot dziesmu, iegūtais vainags mainīsies. Dziedāsiet lēnāk vai ātrāk, skaļāk vai klusāk, no visiem parametriem programma izveidos unikālu individuālu zīmi, kuru varēs saglabāt, sūtīt pa e – pastu, izdrukāt, ievietot sociālajos tīklos, likt uz krekla, mašīnas utt., apliecinot savu piederību Dziesmu svētkiem," savu ideju skaidro Mūrnieks.

Ogres estrādes zaudējums ir milzīgs
Ž.Jaunzeme-Grende norādīja, ka šie Dziesmusvētki ieies vēsturē ar daudziem jauninājumiem – būs digitāli un jauniešus uzrunājoši. "Mēs pirmo reizi rādīsim Dziesmusvētkus uz lielajiem ekrāniem Rīgas centrā Esplanādē un Doma laukumā. Arī interaktīvais Latvijas ornamentu raksts ir jauninājums, un Ogres Kultūras centrā iedziedātā pirmā oficiālā Dziesmusvētku zīme būs kā vaduguns citiem iedziedāt savas zīmes," sacīja Ž.Jaunzeme-Grende. Viņa arī piebilda, ka Ogre ir slavena ar senām muzikālām tradīcijām, labu Kultūras centru un kolektīviem, tāpēc Dziesmusvētku gadā ir īpaši sāpīgi un skumji apzināties, ka Ogrei vairs nav savas estrādes, kur nekas nespēj ierobežot dziesmu plūdumu. "Tas, ka Ogrē vairs nav savas estrādes, ir milzīgs zaudējums ne tikai Ogres kā pilsētas sociālajā dzīvē. Ogres estrāde bija vērā ņemams kultūras dzīves spēlētājs, piesaistot arī tuvāko un tālāko pašvaldību iedzīvotājus. Pati 10 gadus esmu dzīvojusi Ogrē un izbaudījusi visus pasākumus Ogres estrādē – dažāda žanra mūzikas koncertus un citus kultūras pasākumus. Manuprāt, ir rūpīgi jāpārdomā un jāmeklē iespējamie risinājumi, lai estrāde sāktu darboties un iegūtu savu iepriekšējo skanējumu, kultūrvēsturisko un sociālās dzīves nozīmi," atzina kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no šā gada 30.jūnija līdz 7.jūlijam. Svētkiem gatavojas 3277 mākslinieciskie kolektīvi, kas aptver 40 000 dalībnieku no visas Latvijas.