Skaņu māja. Atdzimst senie vidzemnieku mūzikas rīki

Palielināt attēlu

Latviešu un mūsu ziemeļu kaimiņu igauņu kultūras mantojumā, neraugoties uz valodu atšķirībām, ir ļoti daudz kopīgā.

Tas ir gluži saprotami, zinot, ka vēsturiski mūsu zemes ilgu laiku ir bijušas vienota teritorija ar līdzīgu saimniecisko dzīvi un kultūras iespaidiem, gan Vidzemes guberņas robežās, gan vēl senāk, Pārdaugavas hercogistes un Livonijas laikos. Likumsakarīgi, ka arī mūzikas tradīcijas, un it īpaši jaunāko laiku instrumentu spēles tradīcijas mums ir kopīgas, ieskaitot pašus instrumentus un lielu daļu mūzikas repertuāra. Savukārt mūsdienās latviešu un igauņu tautas mūzikas interesenti saskaras ar līdzīgām problēmām, seno instrumentu spēli saglabājot un atjaunojot.

Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība un Pilvas (Põlva) pilsētas pašvaldība, kas sadarbojas ar ermoņiku biedrību "Lõõtspilliselts" ir radušas iespēju šos jautājumus risināt kopīgi, izmantojot abu zemju speciālistu uzkrātās zināšanas un pieredzi. Vidzemes un Dienvidigaunijas instrumentālās muzicēsanas tradīciju atjaunošanas projekts "House of Sounds" – "Skaņu māja" ir ieguvis Eiropas savienības pārrobežu sadarbības programmas "Estonia-Latvia" atbalstu un šobrīd ir ļāvis uzsākt darbu, par ko Latvijā vēl pirms dažiem gadiem varēja tikai sapņot.

Vecākās paaudzes vidzemnieki labi atceras savulaik visā Vidzemē spēlētās Ieviņa ermoņikas, kas pamazām pārvērtušās par muzejisku retumu, kamēr jaunu instrumentu izgatavošanai nepieciešamās zināšanas ir neglābjami zaudētas. Līdzīgu risku attiecībā uz Dienvidigaunijā būvētajām Teppo ermoņikām igauņu tradicionālās mūzikas entuziasti apjauta pirms gadiem desmit un, iztaujājot pēdējos vecos meistarus, atjaunoja sava nacionālā plēšu instrumenta izgatavošanu. Izrādās, igauņu ermoņikas pēc uzbūves visai maz atšķiras no Ieviņa ermoņikām, tāpat, kā to izgatavošanai izmantojamās tehnoloģijas un darba paņēmieni. Partneru rastais risinājums ir kopīgas meistardarbnīcas latviešu un igauņu mācekļiem Pilvas meistara Heino Tartesa vadībā. Sešās nedēļas nogalēs paredzēts iemācīties instrumenta izgatavošanu, pētot veco instrumentu konstrukcijas un apgūstot praktiskā darba paņēmienus. Pirmajās nodarbībās jau ir izgatavota instrumenta svarīgākā daļa – plēšas, bet galvenais, gūta pārliecība, ka šķietami zaudētā instrumenta atjaunošana kopīgā darbā ir paveicama.

Līdzīgu uzdevumu veic meistars Valdis Pumpurs Pārdaugavas tautas mūzikas biedrības izveidotajā mūzikas instrumentu darbnīcā Ogres novada Krapē. Šeit cita projektā iesaistīto mācekļu grupa apgūst vidzemniekiem un igauņiem kopīgo daudzstīgu kokļu – pusdūru, jeb caurspēlējamo cītaru, igauņu rahvakannel – izgatavošanu. Šie savdabīgie instrumenti radušies 19.gs.beigās, senajām kokļu spēles tradīcijām saskaroties ar vācu cītaras veida instrumentiem, savulaik bijis iecienīts instruments gan mājas muzicēšanā, gan saviesīgos pasākumos, kapelas sastāvā. Vietējo meistaru radītais instruments izceļas ar bagātīgu, kuplu skanējumu un visai komplicētu spēles tehniku. Šobrīd tas uzskatāms par īpaši apdraudētu kultūras tradīciju, bet aizsāktās instrumentu atjaunošanas programmas rezultātā tas, kā uzskata projekta idejas autors etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs, var nozīmīgi papildināt mūsdienu tautas mūzikas skanējumu.

Apmācību laikā mācekļu izgatavos instrumentus – ermoņikas un daudzstīgu kokles, tālākajā projekta gaitā tiks izmantoti instrumentu spēles apmācībai. Spēles apguve būs nākošais šī projekta solis, un arī to paredzēts veikt kopīgi – piesaistot pasniedzējus un apmācāmos no Igaunijas un Latvijas. Muzikantu nometņu dalībnieki apgūs ermoņiku, daudzstīgu kokles, vijoles un mandolīnas spēli, praktizēsies ansambļa spēlē, kā arī iepazīs kaimiņtautas tradicionālās mūzikas repertuāru.

Projekta galvenais uzdevums ir sniegt būtisku ieguldījumu lokālo kultūras tradīciju saglabāšanā. Tieši tradicionālās kultūras vērtību aktualizēšana daudzviet ir labākais veids kā uzturēt reģionālo kultūras identitāti un pretotos globālās masu kultūras vienveidībai. Tā arī vecās vidzemnieku ermoņikas un daudzstīgu kokles, kas šobrīd ir tikai dažu entuziastu aizraušanās, jau drīzā nākotnē var kļūt par spilgtu novada kultūras savdabības simbolu.