
"Ogres šnicele" izraisījusi lielu apmeklētāju interesi 
Šodien bija pēdējā diena, kad Ogres Vēstures un mākslas muzejā varēja apskatīt izstādi "Ogres šnicele" par sabiedrisko ēdināšanu Ogrē padomju laikos. Izstāde vairāk nekā divus mēnešus piesaistīja apmeklētāju uzmanību un uzvēdīja atmiņas – toreiz un tagad.
Atmiņās kavēties Ogres Vēstures un mākslas muzeja apmeklētājus šodien aicināja arī aktieris un režisors Uģis Tīrums, kurš atklāja, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados iepazinis vai visas populārākās kafejnīcas Kuldīgā, Valmierā un Rīgā, jo tēvs vedis kafejnīcām pienu.
Cik jādod šveicaram, lai tiktu iekšā?
Ogrē vēsturiski mainījušies ielu un ēdināšanas iestāžu nosaukumi, bet daudzas ēkas, kur varēja garšīgi paēst, arī šodien kalpo šim mērķim. Ēkā Brīvības ielā 18 iecienītās kafejnīcas "Pie Zelta liepas", kas varēja uzņemt 80 apmeklētājus, gan vairs nav, bet atmiņas joprojām dzīvas.
Izstādes "Ogres šnicele" apmeklētāji atcerējās gan garšīgākos ēdienus, gan to, cik rubļi toreizējā naudā šveicaram jāmaksā – 3 vai 5, vai necik – lai tiktu ielaisti izvēlētajā restorānā vai kafejnīcā.
Ogrēnieši var lepoties ar vienu no pirmajiem – pēc VEF – ēdināšanas konveijeriem Latvijā, kas darbu uzsāka Ogres trikotāžas kombinātā.
Visu dzelzceļa staciju iecienītākais ēdiens padomju laikos bijis kāposti ar sardeli, bet restorāni un kafejnīcas lepojās ar saviem firmas ēdieniem.
Mainījies sortiments un cenas
Izstādes "Ogres šnicele" kuratore ir Evija Smiltniece, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos. Izstādē varēja aplūkot ne tikai svarus, šķīvjus un katlus, bet arī albumus ar vēsturiskām fotogrāfijām.
Arī ogrēnieši Kristaps un Aiga ir izstādes apmeklētāju vidū. "Nejauši redzēju Ogrenetā, ka būs tāds pasākums," teic Kristaps. "Es atceros, pavisam maziņš, kad gāju ar vecākiem ēst gan kafejnīcā "Pie Zelta liepas", gan "Ogrītē"." Salīdzinot ar tiem laikiem, esot mainījies sortiments un arī cenas, kas toreiz bijušas ne rubļos, bet kapeiciņās.
Viens no Kristapa iecienītākajiem ēdieniem ir kotletes, ko gatavojot pats no maltās gaļas, baltmaizes, sīpoliem, ķiplokiem un dažādām garšvielām.
Vēsture ir dzīva, un garšīgi paēst ir svarīgi visos laikos
Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule teic, ka apmeklētāju interese bijusi ļoti, ļoti liela, jo izstādē aizskarta visai svarīga tēma – sabiedriskā ēdināšana, un garšīgi paēst bijis svarīgi visos laikos.
"Ar uzturēšanos ēdnīcās un kafejnīcās saistās daudz omulīgu notikumu un atmiņu," saka muzeja direktore. Viņa atzīmē cilvēku – sākot no garderobista līdz šefpavāram – atsaucību, izstādi veidojot. "Šajā izstādē mēs ļoti sajūtam dzīvo saikni ar vēsturi, jo nestāstām par to, kas ir sen, sen bijis, kas uz mūsu reālo atmiņu vairs neattiecas, bet šeit ir dzīva saite, un cilvēki ir starp mums. Viņi var par to pastāstīt, un arī nāk paši un kavējas nostaļģiskās atmiņās," teic I.Ruskule.
Sāk gatavoties izstādei par Ogres trikotāžas kombināta vēsturi
Muzejnieki pateicas visiem, kas palīdzēja izstādi izveidot. Daļa no priekšmetiem turpmāk ieņems savu īpašo vietu Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumos. Arī šodien izstāde vēl papildināta ar krūzīti un krējuma trauciņu. Sabiedriskā ēdināšana no padomju laika "baltā plankuma" kļuvusi krāsaināka arī Ogres muzeja krājumos.
Nākamajā gadā iecerēta līdzīga rakstura izstāde par Ogres trikotāžas kombināta vēsturi. I.Ruskule aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un atnest uz muzeju septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un arī deviņdesmitajos gados ražotos izstrādājumus, kas vēl saglabājušies. "Nevajag baidīties, ja tajos ir kāds kodes caurums, mēs tiksim ar to galā," apgalvo muzeja direktore.
2013. gada 19. janvārī, 18:59, Kultūra un izglītība
Anita Zeiliņa
Jaunākie komentāri
Nu forši :)