
Par dzeju, prozu un glezniecību stāsta ginekoloģe 
Trešdien pēcpusdienā grāmatnīcā "Ogres Auseklis" ar savu daiļradi klātesošos iepazīstināja Dita Baumane – Auza, ārste ar vairāk nekā 20 gadu stāžu, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, māksliniece un mākslas terapeite.
"Es gleznoju vairāk nekā četrus gadus. Jāsaka – pietiekami intensīvi. Un arī šad un tad kaut ko uzrakstu no dzejas vai prozas. Tas ir kādu piecu gadu garumā, un tādējādi ir tapusi pirmā mana dubultgrāmata ar dzīves atziņām un dzeju un manu gleznu reprodukcijām," stāsta Dita Baumane – Auza.
Gleznas tiek radītas, kad ir iedvesma. Nereti motīvs auklēts vairākus mēnešus. Autore teic, ka nekad nezinot, kāds būs galarezultāts. "Tas viss notiek pilnīgi spontāni. Kad man ir iedvesma, es paņemu otu rokās un krāsas, bet es nezinu, kas tur būs," viņa saka.
Laika pietiek visam
Mākslas terapija, kas pasaulē pazīstama no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, savās skavās ievilinājusi arī Ditu Baumani – Auzu, un līdztekus ginekoloģes un dzemdību speciālistes diplomam klāt nācis arī maģistres grāds mākslas terapijā, beidzot studiju programmu Rīgas Stradiņa universitātē. Pamatā mākslu izmanto, lai atraisītu emocijas, lai tās izprastu un arī lai izstrādātu.
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko klausītāji tikšanās reizē uzdeva, bija par to, kā tik daudzām nodarbēm pietiek laika? Autore ne tikai strādā medicīnā un mākslas terapijā, glezno un raksta, bet kopā ar vīru ģimenē audzina trīs bērnus – 20, 15 un 8 gadus vecus.
Jau mazotnē Dita zinājusi, ka ārstēs cilvēkus, tādēļ otra interese – zīmēšana – noglabāta sirdī. Tomēr nu tā izlauzusies un izplaukusi, priecējot pašu, kolēģus un skatītājus. Ja agrākās gleznas pārsvarā tapušas naktīs, jau kādu laiku māksliniece cenšas laiku gleznošanai ietrāpīt pēc iespējas garākos atvaļinājumos vasarā.
Emocijas var izlikt uz papīra un no tām atbrīvoties
Mākslas terapija Latvijā ir salīdzinoši jauna specialitāte, iedzīvotāji nereti pret to izturas rezervēti, tomēr prasmīgās rokās tā spēj darīt brīnumus, cilvēku atraisot un palīdzot izdzīvot, piemēram, kādus notikumus pagātnē. Mākslas terapiju var izmantot daudzās jomās – bērniem, pieaugušajiem, sociālās aprūpes iestādēs un onkoloģijas centros.
Viena no teorijām – ja cilvēks savas emocijas, aizvainojumu apglabā ķermenī, tās neizpaužot, samazinās imunitāte un ilgstošākā laika posmā var izveidoties viena vai otra slimība. Mākslas terapija māca cilvēku savas emocijas izlikt uz papīra un atbrīvoties no tām.
2012. gada 13. decembrī, 00:05, Kultūra un izglītība
Anita Zeiliņa
Jaunākie komentāri
ļoti skaisti!