Māris Bērziņš no pavāra kļūst par rakstnieku

Tikšanās ar rakstnieku un dramaturgu Māri Bērziņu Ogres Centrālās bibliotēkas pasākumu zālē 31.janvārī, ja arī klātesošajiem neatvēra trešo aci, tad vismaz tās meklētājiem ļāva paskatīties uz sevi no malas. Rakstniekam piemīt spēja paskatīties uz lietām no neierasta skatpunkta un parādīt situāciju absurdumu tur, kur ikdienas rutīna skatienus jau labu laiku notrulinājusi.

Iepazīstinot ar sevi un savu daiļradi klausītājus, Māris Bērziņš pastāstīja, ka rakstīt sācis jau skolas gados. Pēc 8.klases – ņemot vērā, ka tajos laikos (autors dzimis 1962.gadā) pārtikas produkti, ar kuriem tagad pilni visi veikali, bija deficīts, viņš apzināti gājis mācīties uz Tirdzniecības tehnikumu, lai kļūtu par pavāru, bet pēc tehnikuma beigšanas šajā profesijā nostrādājis tikai 3 dienas.

Īstais aicinājums izrādījies ekonomikas studijas Latvijas Universitātē, lai gan vēlāk studējis arī Lutera akadēmijā. Sprediķa teikšana no kanceles bijis īsts pārbaudījums, lai no mācītāja karjeras atteiktos.

Māris Bērziņš pārbaudījis sevi vairākos atbildīgos amatos, bijis arī Kultūrkapitāla fonda direktors, Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes priekšsēdētājs, bet tagad, lai arī atzīst, ka ar rakstīšanu vien Latvijā izdzīvot nevar, tomēr mēģinās to kādu brīdi darīt.

Apzināti literatūrā Māris Bērziņš ienācis salīdzinoši vēlu. Autors neslēpj, ka jaunībā nav zinājis, ko cilvēkiem teikt un ko pastāstīt. Romāns "Ērika Trauma sapnis" 2003.gadā ir darbs, ar ko rakstnieks sevi piesaka. Īsprozas krājums "Gūtenmorgens” piedzīvojis jau divus izdevumus – 2007. un 2009.gadā. Pagājušajā gadā iznākušas 2 grāmatas:  "Titāna skrūves" un kopā ar tēlnieku Aigaru Bikši – "Laika pavēlnieki".

Autors raksta arī lugas, pasakas, bet bērniem domāto grāmatu "Resnais svešinieks" (2008.) labprāt palasa arī pieaugušie.

Māra Bērziņa stāsti piedzīvojuši arī ekranizāciju, tomēr jāatzīst, ka vārds pagaidām izrādījies spēcīgāks par attēlu.