Ogres Mūzikas skolas pedagogs Modris Krūmiņš svin jubileju

Drēgnā, bet saulainā 5.novembra vakarā Lielvārdes kultūras nama lielās zāles tumsā tika iedegtas sveces un pie klavierēm sēdās Ogres Mūzikas skolas sitamo instrumentu skolotājs, komponists un jubilārs Modris Krūmiņš.

Pusgadsimts mūžībai nav nekas, bet, ja mūžība ir katrā skaņu kompozīcijā, tad nošu meistaram ir tā laime būt mūžībā ik palaikam.

Ik dienu tu vari iet garām kādam akmenim un tikai pēc gadiem pamanīt, ka visu šo laiku tas gulējis tava ceļa malā un tevi vērojis. Manuprāt, Modris Krūmiņš ir tieši šāds akmens – pelēks – it kā pavisam parasts, līdzīgs simtiem citu, daudziem neredzams, bet dzirdēts gan, un tikai retais, klausoties kādā dziesmā, zina, ka tās mūziku pierakstījis M.Krūmiņš.

Komponista Modra Krūmiņa jubilejas koncerts «Dzīvo tūlīt!» savu nosaukumu guvis radošās personības Ilutas Mistres dzejas rindās, kas ir šī koncerta galvenā sirds. Viņa par skaņu rakstnieku saka: «Ar Modri ir viegli strādāt. Viņš ir klusais meža rūķis, kas brīnumu spēj radīt bez skaļas izrādīšanās. Es mīlu Modra radīto mūziku. Tā mani iedvesmo radīt dejas.»

Ja reizēm gadās runāt ar cilvēkiem, kuri dzīvo kādā blakus pasaulē, tad no sarunas nekas nesanāk, bet Modris Krūmiņš ir dzīvs un reāls trīs bērnu tēvs un ap 180 īsāku un garāku skaņdarbu materializētājs Zemes līmenī. Viņam izdodas vienlaikus būt uz Zemes un Debesīs. «Man iekšēji nepatīk gozēties saulītē. Varbūt vajag mazāku paškritiku, » saka komponists un atzīst, ka bez Ilutas Mistres šī koncerta vispār nebūtu.
«Man nav miera,» tā viņš pats un priecājas, ka šeit ir noderīgs.

Jubilejas koncertā skatītājus priecēja un jubilāru godināja deju kolektīvi «Sunta», «Raksti», «Vēji», «Ogre», «Pūpolītis», bērnu popgrupa «Sienāži», bērnu vokālā studija «Mikauši», klarnetisti Maigonis Makars un Rūdolfs Putāns un solistes Dace Jansone un Ingrīda Strapcāne. Visos vakara gaitā izskanējušajos skaņdarbos – dejās un dziesmās – bija Modra Krūmiņa izgaršotās notis. Skatītāju lielāko prieku izpelnījās izrādes «Circenis Frīdis» atdzimšana, kā arī Daces Jansones smeldzīgi dziedātās dziesmas ar Jura Reihlera vārdiem – «Dievnami un krogi» un «Mūžu dzīvo, mūžu mācies» – un Ingrīdas Strapcānes dziedātā «Šūpuļdziesma Pērlei».

Dace Jansone, sveicot gaviļnieku, šķiet, uzminējusi daudzu klātesošo domas. Viņa saka: «Mēs esam ļoti laimīgi, ka varam dzīvot ar Modri Krūmiņu.» Un vai tas nav augstākais vērtējums, ko dzīvē var gūt, – padarīt laimīgus tos, kuri blakus, tikai ar to, ka esi un dari to, kas tev patiešām jādara? «Dzīvo tūlīt, negaidi rītu! Zvaigzne jau krīt, dzīvo tūlīt!» skan Ilutas Mistres pierakstītie vārdi kopkora aicinājumā, koncertam izskanot, un vijoles smeldzīgās skaņas palīdz šos vārdus iesēt vēl dziļāk dvēselēs.

P.S. Šī koncerta rīkotāja Iluta Mistre pateicas visiem, visiem, kas to palīdzēja noorganizēt. «Es ļoti vēlējos sagādāt Modrim svētkus, un man ir gandarījums, ka tas izdevās un jubilārs bija priecīgs.»