Ikšķilē skandē dzeju zem zvaigžņotām debesīm 

Dzejas dienu pasākumi brīvā dabā nav nekas neparasts, bet ikšķilieši savās radošajās izpausmēs gājuši vēl tālāk – viņi vakar lasīja un klausījās dzeju Ikšķiles astoņsimtgades skvērā vēlā vakara stundā, kad pie debesīm mirdzēja zvaignes, spīdēja mēness un parka alejas izgaismoja sveces un laternas.

„Mums, Ikšķiles vidusskolas skolēniem un radošo mācību priekšmetu skolotājiem, jau pavasara pusē radās doma 2011. gada Dzejas dienas organizēt neierastāk un plašākā mērogā, ne tikai tiekoties ar kādu tautā pazīstamu dzejnieku skolas sienās, bet iznesot dzejas vārdu arī Ikšķiles ielās,” par Dzejas dienu iecerēm vēl labu laiku pirms šī neparastā notikuma stāsīja  Ikšķiles vidusskolas skolotājas Zane Bēķe un Inguna Bērziņa.

Pasākumā savu dzeju lasīja Ikšķiles vidusskolas skolēni, skolotāji, kā arī ikšķilieši un viesi no Kurzemes, skanēja tautā iemīļotas dziesmas Ikšķiles vidusskolas jauno dziedātāju priekšnesumā. Kurš vēlējās, varēja dziedāt līdzi, un daudzi šo iespēju arī izmantoja.

Skatītāju vidū bija redzami visdažādāko paaudžu cilvēki – sākot no maziem bērniem līdz kungiem un kundzēm ar sirmām galvām, netrūka arī ziņkārīgo, kuri piestāja vien garām ejot, lai paklausītos, kas šeit notiek. Varbūt tas arī ir lielākais Dzejas dienu pasākuma ieguvums – dzejai pašai panākt pretī savam klausītājam un iedrošināt atšķirt dzejoļu krājumu arī tam, kas to līdz šim nav darījis.

Jaunās tradīcijas aizsākumu  pozitīvi novērtēja arī Ikšķiles vidusskolas skolotāja Velga Pujāte, kura sarunā ar Ogrenet uzsvēra, ka, lai gan šis ir pirmais tāda veida dzejas sarīkojums, Ikšķilē pēdējā laikā ir raksturīga tendence, ka kultūra iziet ielās. „Ikšķilē atdzīvojas kultūras dzīve,” secina V.Pujāte.

„Vēl ir jauki, ka šī pati vieta (astoņsimgades skvērs – red.) šogad ir  sakopta un pārvērtusies līdz nepazīšanai, un  līdz ar to ikšķiliešiem ir kur atpūsties un svinēt svētkus," piebilst Lāsma Pujāte.