Ogrēnietes pārcilā paaaudžu piepildīto pūra lādi

Vakar, 15.oktobrī, Ogres kultūras centra mazā zāle nedaudz atgādināja senu klēti, kur novietota pūra lāde, nejauši aizmirsti tautiskie brunči, vēdināties izkārtas segas un lakati. Ar muzikāliem priekšnesumiem pūra lādes dārgumu pētīšanu papildināja folkloras kopa “Artava”, kas līdzdziedāšanā iesaistīja arī pasākuma dalībniekus.

“Šis ir laiks, kad mēs ne tikai pieminam un godinām savus mīļos iepriekšējās  paaudzēs, bet ielūkojamies arī viņu atstātajā gudrajā un daiļajā mantojumā,” uzrunājot kultūras darbinieku semināra dalībniekus un citus interesentus, pirms paaudžu pūra lādes vaļā vēršanas teica Ogres kultūras centra projektu koordinatore Daina Raituma.

Pūra lādi šoreiz bija kārtojušas Tautas lietišķās mākslas studijas “Saiva” meistares, daļu no saviem krājumiem bija atvēlējis arī Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

Ar pūra darināšanas vēsturi  pasākuma dalībniekus iepazīstināja Dr.hist., LU Vēstures institūta etnogrāfe Aija Jansone. No viņas stāstījuma varēja uzzināt, cik nopietni kādreiz meietnes gatavojās ģimenes dzīvei, jau no 12 gadu vecuma sākot darināt pūru. Iesaistot šajā nodarbē arī māmiņas un vecmāmiņas, dažai labai līgavai tapa visai iespaidīgs pūrs.

A.Jansone ar konrētiem piemēriem ilustrēja etnogrāfiskajās ekspedīcijās savāktos materiālus par līgavu pūra saturu 19. gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Kādai līgavai, kura precējās 1918.gadā, pūrā bija 36 palagi. 10 galdsegas, 10 pāru cimdu, 10 pāru zeķu. 12 vīriešu kreklu, 12 sieviešu kreklu, vairāki rituļi nesašūtu audeklu, kā arī divi pilni skapji ar dvieļiem. Kad ekspedīcijas dalībnieki apciemoja kādreizējo līgavu 1963.gadā (45 gadus pēc kāzām!) daļa dvieļu vēl bija nelietota...

Protams, var apsmaidīt kādreizējo meiteņu pārcentību, bet ieaudzinātais čaklums un tradīcijas viņām nodrošināja saimniekošanu jaunajā ģimenē bez liekiem uztraukumiem, kur ņemt cimdus, zeķes un palagus. Daļu pūra arī izdalīja kāzu viesiem, kā piemiņu no līgavas.

Pūra lādē visām lietām bija jābūt glīti salocītām, no tā arī cēlies jēdziens “pūra locīšana”. Uz lādes mēdza novietot divus zariņus – ievas un liepas. Ievas zars simbolizēja precētas sievas statusu, bet liepa bija jaunas meitas simbols.