Dzejas dienas muzejā ieskandina vāciski latviska filosofiska dzeja

Sestdien, 12.septembrī, Ogres Vēstures un mākslas muzejā  uz Haralda Jegodzienska dzejas pēcpusdienu “Domu ligzdas. Es labprāt ļāvies esmu sapņiem sevi nest” pulcējās tie ogrēnieši, kam sirdij tuvs rakstītais vārds.

Dzeju varēja klausīties gan latviešu valodā režisora Uģa Tīruma, gan arī oriģinālvalodā paša autora sniegumā. H.Jegodzienska dzeju no vācu valodas tulkojusi Gētes institūta Rīgā darbiniece Kristīne Kļaustiņa.

“Tā ir Gētes un Šillera valoda, ar kuru tulkojot pat Rainim nācies papūlēties, jo vācu valoda nav no tām vieglākajām,” norāda U.Tīrums. Jāuzsver, ka tulkojums klausītāju ausīm bija ļoti tīkams, un it nemaz netraucēja uztvert autora pausto domu.

Kaut gan  H.Jegodzienskis ar apbrīnu uztvēra publiku, kura varēja pacietīgi noklausīties 120 autora darbus, tomēr klātesošie bija ar mieru vēl un vēl līdz ar autoru ļauties filosofiskajām pārdomām par dzīvi. Seviški iepriecināti bija japāņu haiku cienītāji, jo Haralda dzeja ir līdzīga pēc formas un satura.

Dzejas pēcpusdienas izskaņā klausītāji, šķirstot autora dzejoļu krājumu, pēc nejaušības principa paši varēja izvēlēties un nolasīt kādas rindas.

Šobrīd Latvijā Haralda Jegodzienska mīlestības dzeja drukātā veidā ir pieejama tikai vācu valodā iznākušā izdevumā, kurš veidots kopā ar kādu vācu autoru.
Ievērojot latviešu tradīciju – dzejniekiem dāvināt ziedus -, Haraldu Jegodzienski viņa talanta cienītāji sveica ar krāšņiem rudens ziediem.

Klātesošo paldies tika arī  mākslinieka līdzgaitniecei dzīvē un mākslā Valdai Podkalnei un māksliniecei Anitrai Eglītei, kas ir “Domu ligzdu” digitālās grafikas un arī grāmatas dizaina autore.