Folklora vēsta -Jāņu nakts ir aktīvākais laiks raganu darbībām

Līgo svētki senajiem latviešiem saistītījās ne tikai ar dažnedažādām jautrām izdarībām, bet arī lielu mistiku. Jau izsenis uzskatīts, ka jāņu naktij piemīt īpašs maģisks spēks. Foklora vēsta, kaJāņos par raganām uzskatītas tās sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu laidaros, tiem kaitējot un atņemot svētību. Jāņi ir raganu aktīvākais darbības laiks. Tās, kuras Jāņu naktī skrien apkārt raganodamas, esot ģērbušās baltās drānās, vaļējiem matiem un izskatoties gluži tāpat kā jebkura cita sieviete. Raganas varot arī redzēt, ja Lielajā piektdienā iestāda zirni, Jāņos paņem šo zirņa ziedu, piesprauž pie cepures un iet baznīcā. Tad ieraugot raganu. Jāņu naktī varot redzēt arī velnu, ja pliks stāvot vārtu starpā.

Jāņi, Jāņi šovakar,
Kam tie Jāņi piederēja?
Moderēm, raganām,
Tām tie Jāņi piederēja.

Tiesa, tiesa, ne meliņi
Vecu ļaužu valodiņa:
Jāņa nakti meitas gāja
Raganās, vilkacēs.

Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku, grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.
Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi. Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzus, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.
Ragana mēdza darīt arī tā: lai noburtu kaimiņa laukus, viņa Jāņu naktī trīsreiz pārvēlās no kaimiņa druvas pāri robežai savā druvā, tā pārvilkdama ražu no kaimiņiem sev. Īpaši tur, kur kādam saimniekam iepriekšējā gadā bija sevišķi labi padevusies labība, nākamā vasarā gaidāmas raganas un burvji.
Taču arī pašas raganas un burvji baidījās no stiprākām, vecākām raganām un, zinādamas vajadzīgos līdzekļus un paņēmienus, centās nodrošināties pret citu raganu burvības spēku. Tā savā mājā un lopu kūtī ragana savilka un samudžināja diegus, kur citām raganām pakārties, savu matu (cerēdama, ka tas būs stiprāks par svešās raganas matu) lika govs saitē, laižot to ganībās.
Olupe Edīte Latviešu gadskārtu ieražas.- Rīga, 1992.