Koris “Ikšķile” piedalās Konstantīna Raudives atceres pasākumos Vācijā

Šogad aprit simt gadu, kopš dzimis dzimis viens no ārpus savas dzimtenes pazīstamākajiem latviešiem – rakstnieks, filozofs un psihologs – Konstantīns Raudive. No 1964. gada viņš kopā ar savu ne mazāk slaveno dzīvesbiedri – rakstnieci, tulkotāju un domātāju – Zentu Mauriņu dzīvoja  Vācijas dienvidos Badkrocingenas pilsētiņā netālu no Freiburgas. Šeit arī abi apglabāti.

Konstantīna Raudives atceres dienas viņa pēdējā dzīvesvietā – tas bija galvenais iemesls, kāpēc divi Ikšķiles novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi  - jauktais koris “Ikšķile” un jauktais vokālais ansamblis “Grams” - maijā mēroja ceļu uz Vāciju. Dziedošo kolektīvu vadītāja diriģente Līga Dziedātāja atklāj, ka braucienā bija ietverts arī koncerts Strasbūrā par godu Eiropas dienai, taču finansiālu apsvērumu dēļ visi pasākumi atcelti.

“Koris līdz Stasbūrai aizbrauca, taču  bijām spiesti aprobežoties tikai ar ekskursiju pa pilsētu, kur apmeklējām Lielo katedrāli, izbraucām Elzasas vīna ceļu un iepazinām Francijas dabu,” stāsta L.Dziedātāja. Toties pārpārēm savu māksliniecisko varēšanu ikšķilieši varēja apliecināt koncertos pieņemšanā Badkrocingenas domē un vietējā sanatorijā.

Kora uzstāšanās vieta – sanatorija – tika izvēlēta ne tikai tāpēc, ka tur ierīkota pilsētas koncertzāle, bet arī tā daudz zīmīgāku iemeslu dēļ – šeit savulaik ārstējusies Zenta Mauriņa, te arī arī iekārtota viņas piemiņas istaba un bibliotēka. Starp citu, Zenta Mauriņa kopš 1977.gada ir Krocingenas Goda pilsone. “Abu rakstnieku kapavietu kopj Krocingenas pilsētas dome,” uzsver L.Dziedātāja.
Arī ikšķiliešiem bija iespēja apmeklēt kapus, kur atdusas mūsu slavenie tautieši. Kāda no koristēm kapsētā atzinusies, ka viņai bija tāda sajūta, ka pār viņiem nolaižas Zentas Mauriņas gars.

Vislielāko emocionālo pārdzīvojumu un gandarījumu Ikšķiles dziedātājiem sagādāja koncerts Badkrocingenas sanatorijā. “Tas bija vislabākais koncerts, kādu mums ir gadījies klausītājiem sniegt – gan emocionālā, gan arī mākslinieiciskās kvalitātes ziņā. Ļoti sirsnīga uzņemšana, un arī atdeve no koristu puses,” stāsta diriģente.  

Līga Dziedātāja savus diriģentes pienākumus koncertos apvienoja arī ar konferansjē lomu, stāstot par Latviju, tās tradīcijām un tautas tērpiem. Vācijai un Latvijai (īpaši jau Ikšķilei) ir daudz kopīga vēsturiskajā kontekstā.

Abi muzikālie kolektīvi koncertbraucienā uz Vāciju devās ar Ikšķiles novada domes finansiālu atbalstu. “Par finansējumu kora aktivitātēm nevaru sūdzēies, jo allaž jau esam atbalstīti, vismaz daļēji. Tomēr pilnībā nav novērtēts, cik mēs dodam pretī, jo nesam pasaulē ne tikai Ikšķiles, bet arī visas Latvijas vārdu,” norāda abu māksliniecisko kolektīvu vadītāja. Un turpina: “Bieži vien šādi braucieni ar kultūras ievirzi rada iespēju daudz plašākai un nozīmīgākai starpvalstu sadarbībai. Mēs  saprotam, bet tie, cilvēki, kam tā nauda jāskaita, to ne vienmēr apzinās.”