Ogrēnieši un lielvārdieši veidos Latvijas Kultūras kanona galda spēli 

Vairāk attēlu galerijā

Divpadsmit vidusskolēnu komandas no visiem Latvijas reģioniem turpinās savu Latvijas simtgades dāvanu veidošanu – Latvijas Kultūras kanona galda spēles koncepciju izstrādi, informē konkursa projekta vadītājas asistente Nadīna Rutka.

Novembra pirmajā nedēļā visā Latvijā norisinājās Latvijas Kultūras kanona konkursa 2016–2017 vidusskolēniem "Kultūras kanons Latvijas simtgadei" pirmā kārta, kam bija pieteikušās vairāk nekā 50 vidusskolēnu komandas no visas Latvijas. 

Konkursa pirmajā kārtā skolēni saviem kolēģiem un žūrijai prezentēja, kas viņiem šķiet vērtīgākais, aktuālākais un jauniešiem tuvākais esošajā Latvijas Kultūras kanonā, kas, izveidojot ekspertu komisiju, tika sastādīts 2007.gadā.

Katrā reģionā izskanēja Jāzepa Vītola un Raimonda Paula vārds, jaunieši vairākkārt atmiņā atsauca latu, kā arī uz brīdi radīja vasaras sajūtu, jo skolēni vienlīdz daudz runāja kā par Līgo svētku svinēšanu, tā par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. 

Konkursa otrs pirmās kārtas uzdevums bija izvēlēties divas vērtības, kas vēl nav iekļautas vērtību sarakstā, bet pēc jauniešu domām būtu nepieciešamas. Šajā uzdevumā atspoguļojās komandu lokālpatriotisms, jo skolēni bieži vien runāja par konkrētajam reģionam raksturīgām un aktuālām vērtībām. Piemēram, Zemgalē jaunieši izcēla vidus dialektu un Jūrmalas dzelzceļa stacijas, Latgalē – Latgales vēstniecību "Gors" un Daugavpils cietoksni. Bija arī komandas, kuras domāja filozofiski simboliskā līmenī, kā vērtību izceļot Latvijas ceļus.

Līdztekus vērtību analīzei, komandas bija domājušas par to, kāda varētu izskatīties viņu veidotā Latvijas Kultūras kanona galda spēle. Arī šajā jautājumā komandas bija ārkārtīgi dažādas savās vīzijās – bija idejas, kas līdzīgas mums visiem labi zināmajai spēlei „Monopols”, tāpat jaunieši piedāvāja bilžu kubus ar dažādām arhitektūras vērtībām, kāda cita komanda kā spēles pamatu izmantoja vainagu – gan simboliskā, gan praktiskā un funkcionālā līmenī.

Apkopojot rezultātus, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas komanda kļuva par vienu no skolām, kura ieguva pirmās vietas diplomu, tādējādi nodrošinot vietu arī konkursa otrajā un trešajā kārtā. 

Žūrijas darbs pirmajā kārtā, kā jau katru gadu, bija grūts, jo ne vienmēr varēja izvēlēties tikai divas līderu komandas. Tāpēc Rīgas un Zemgales reģionos žūrija veica divus izņēmumus. Konkursā turpinās piedalīties gan Ogres Valsts ģimnāzijas, gan Majoru vidusskolas komandas. 

Lielvārdieši, ogrēnieši un vēl desmit skolu komandas janvārī dosies uz Latvijas Kultūras akadēmijas teātra māju Zirgu pasts, kur kopā ar firmas "Brain Games" pārstāvjiem pilnveidos savas zināšanas par galda spēlēm, lai konkursa finālā varētu prezentēt jau reālu galda spēles koncepcijas piedāvājumu.

Pirmās vietas diplomus saņēma arī Cēsu Valsts ģimnāzijas, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas, Brocēnu vidusskolas, Rīgas 64. vidusskolas, NMV Rīgas Doma kora skolas, Krāslavas Valsts ģimnāzijas, Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas, Auces vidusskolas un Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas komandas. 

Kultūras kanona konkursu rīko Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Valsts izglītības satura centru. Konkursu atbalsta SIA "Brain Games Publishing".

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas Kultūras kanona Facebook lapā šeit un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā šeit.