Jaunogres vidusskolas skolēni godina Raini un Aspaziju

Palielināt attēlu

7.novembrī ar vērienīgu pasākumu Majoru vidusskolā noslēdzās pirmais Latviešu biedrību savienības (LBS) organizētais mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkurss "Godinām Raini un Aspaziju", portālu Ogrenet informē LBS valdes priekšsēdētāja Veronika Ramāne.

Konkursā piedalījās 3500 bērnu un jauniešu no Daugavpils, Jūrmalas, Ogres, Rīgas un Ventspils, tā noslēguma kārtā 7.novembrī uzstājās 58 skolēni.

Skaļus aplausus koncertā izpelnījās pati mazākā uzvarētāja – 1.–4.klašu grupas pirmās vietas ieguvēja Tatjana Čerņavska no Jaunogres vidusskolas 3. klases, kura koncertā uzstājās ar garo Raiņa dzejojumu "Gailītis un vistiņa". 

Konkurss noritēja trīs kārtās – klasēs, skolās un skolu labākajiem deklamētājiem un latviešu valodas pratējiem sacenšoties noslēguma kārtā Majoru vidusskolā, kur kādreiz uz skatuves stāvējuši un tikuši godināti dzejnieki Aspazija un Rainis. 

5.–9. klašu grupā otrā vieta tika piešķirta Jaunogres vidusskolas 9. klases skolēnam Ņikitam Binderam. Savukārt vidusskolēnu grupā trešajā vietā ierindojās Jaunogres vidusskolas 11. klases skolniece Ružena Monastirska.

Žūrijas sastāvā dalībniekus vērtēja arī Ogres Latviešu biedrības priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Līdz ar diplomiem, atzinības rakstiem un konkursa atbalstītāju sarūpētām balvām katram skolēnam tika pasniegta arī izdevniecības "Avots" izdotā kabatas formāta izlase "Maģiskās latvju tautas dainas" – kā pamudinājums gatavoties jau 2. mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursam "Mana dzīvā tautasdziesma", kuru Latviešu biedrību savienība velta Krišjāņa Barona 180.gadskārtai un kurš norisināsies šī mācību gada otrajā semestrī.

Mazākumtautību skolu skatuves runas mākslas konkursus LBS organizē ar mērķi nostiprināt mazākumtautību bērnu un jauniešu latviešu valodas prasmi, mudināt lasīt grāmatas un iepazīt skaistu un pareizu latviešu valodu, kā  arī skolēnos un viņu vecākos raisīt interesi par Latvijas literatūru, kultūru  un vēsturi, tādējādi sekmējot sabiedrības saskaņu mūsu valstī un vienotu izpratni par vēsturiskajiem notikumiem. Skolas ir ļoti atsaucīgas konkursam, norādot, ka tieši šāda veida neformāli pasākumi ir nepieciešami, lai uzlabotu valsts valodas prasmi un izkoptu piederības izjūtu Latvijas valstij.