Kas kalna skolā mācījies, tam gaismas pilna sirds

Palielināt attēlu

Straujiem soļiem tuvojas maijs, kad Ogres 1.vidusskolā salidos absolventi no malu malām, lai satiktos un kopā atzīmētu savas skolas 95 gadu jubileju, dalītos viens ar otru savas dzīves notikumos. Un satiktos.

Skola lepojas ne tikai ar tiem, kuri izloloti un aizlaisti lielās pasaules līkločos, bet arī ar tiem, kuri pēc skolas absolvēšanas vai drīz pēc tam atgriezušies savā skolā. Lai veidotu skolas kolektīvu.

Ogres 1. vidusskolā šobrīd strādā 32 šīs skolas absolventi: Maruta Cinīte, Inta Ābola, Anita Kalnciema (foto pirmā no labās), Svetlana Žuravļova, Svetlana Zaharova (foto otrā no kreisās), Ligita Medvedeva (foto pirmā no kreisās), Dace Kābele, Nora Meire, Vita Beikerte, Linda Gaņģe, Gita Brodzinska, Lilita Briška, Biruta Juška, Laima Januševska, Irina Grigale (foto pa vidu), Ilze Krastiņa (foto otrā no labās), Agnese Slišāne, Eva Mačukāne, Maira Līduma, Aiga Vīksne, Daina Laizāne, Ilze Briede, Antra Puriņa, Ilze Gūtmane, Iveta Erneste, Ingrīda Broka, Aija Atelbauere, Kristīne Treimane, Solveiga Ārmane, Inese Semenko, Sandra Hanzena un Iveta Šimanska.
 
Pārlapojot dzīves gājumu, dažas skolotājas dalījušās savā atmiņu stāstā.

Atjauno vēsturisko skolas himnu
Anita Kalnciema (matemātikas skolotāja): mūsu skolu izjūtu kā sava tēva mājas. Ogres vidusskolā iestājos 1964. gadā 8.klasē, pirms tam dzīvojām Turkalnē. Skolu absolvēju 1968. gadā un tajā sāku strādāt pirms 38 gadiem. Mani mācījuši izcili skolotāji, tādi kā Jānis Līmanis – ķīmija un klases audzinātājs, Skaidrīte Veide – latviešu valoda, Ada Jurjāne – mūzika, Jautrīte Hehte – vācu valoda un matemātika, Maiga Šteinerte un Ausma Birkhāne - matemātika. Par to, ka esmu kļuvusi par matemātikas skolotāju, jāpateicas pēdējām divām skolotājām un manam tēvam Ansim Milleram, kurš šajā skolā mācīja matemātiku un astronomiju. Ar lielu cieņu atceros skolas direktoru Heseli Abramoviču, kurš bija prasīgs, stingrs un saprotošs. Lielāka soda un kauna nebija, kā stāvēt pie direktora kabineta. Tur nonāca visi tie, kuri bija kaut ko nogrēkojušies. Skolotāju istaba bija liela telpa, kurā katram skolotājam bija savs galds. Ja vajadzēja ieiet šajā telpā, tas radīja milzīgu satraukumu un bijību. Kad es mācījos, skolā darbojās koris, deju kolektīvs, teātra pulciņš, kuru vadīja skolotāja K.Šterna, kā arī ansamblis, ko vadīja E.Belsone. Es dziedāju skolas korī. Skolotāja Ada Jurjāne ieguldīja lielu darbu un enerģiju, lai atskaites koncertos iepriecinātu vecākus un sagatavotu skolēnus skatēm Rīgā. Šajā laikā Arvīds Žilinskis un Jāzeps Osmanis veltīja skolai himnu, ko mēs korī daudzbalsīgi dziedājām. Diemžēl kā tradīcija šī dziesma neieviesās, jo bija grūta, arī pavadījums sarežģīts. Vairākus gadus tā palika kā kora dziesma. Tuvojoties skolas jubilejai, aizvien vairāk šķita, ka mans pienākums ir restaurēt skolas pirmo himnu, kas, kā izrādījās, ir ļoti grūts uzdevums, jo visu himnu reti kurš vairs atceras. Ar tiem, ar kuriem kopā beidzām skolu, regulāri tiekamies, un klasesbiedri atbalstīja šo ideju, kopīgi atjaunojām himnas vārdus un melodiju. Pēc desmit gadu pūlēm izdevās restaurēt arī oriģinālo klavieru pavadījumu. Plānots, ka šīs himnas atskaņotāji būs manas klases audzēkņi. J.Osmanis himnā skolai rakstījis šādas rindas: “Kas kalna skolā mācījies, tam gaismas pilna sirds.” Gribu novēlēt, lai šīs izjūtas pavada visus, kuru ceļi veduši uz mūsu skolu. Novēlu, lai kalna skolā allaž būtu daudz gaišu skolotāju.
 
Pati labākā skola
Maruta Cinīte (angļu valodas skolotāja): ar Ogres 1. vidusskolu esmu saistīta kopš pati uzsāku skolas gaitas. 1.sptembrī bija jāpulcējas skolas stadionā, kas man atmiņā palicis kā ļoti zaļš. Pirmā skolotāja bija Elza Ramute, kurai bija izcils rokraksts, no 2. līdz 9.klasei mūs audzināja skolotāja Skaidrīte Norvaiša, tad Biruta Krivmane ar skolotāju Pauli Placēnu. Pēc skolas absolvēšanas iestājos LU Svešvalodu fakultātē un Ogres vidusskolā sāku strādāt, kad mācījos 4. kursā un sāku praksi B.Krivmanes vadībā. Skolā man patika angļu valoda un matemātika, tomēr B.Krivmanes ietekmē es izvēlējos studēt angļu valodu. Jāatzīst, ka šai skolotājai bijusi liela ietekme uz visiem Ogres vidusskolas angļiem, jo mēs visi esam bijuši viņas produkti.
 
Vēlētos, lai pie Ogres 1. vidusskolas atgriežas briedītis. Atceros tos laikus, kad skolas priekšā bija strūklaka un tajā bija briedītis. Šajā skolā mācījos es, mācījās mani bērni un gribu, lai arī mani mazbērni mācītos šeit. Ogres 1. vidusskola ir pati labākā – vieta, atmosfēra, kolēģi, kopā mēs esam laba savienība.
 
Skola – vieta zem saule
Svetlana Zaharova (krievu valodas skolotāja): līdz pat 7.klasei Ogres vidusskolā mācījos divās maiņās. Sākotnēji stundas notika tagadējā mākslas skolas ēkā, tikai 5.klasē, 1963. gadā, pārgājām uz jauno skolu. Skolēni bija iesaistīti jaunās ēkas celtniecības darbos – pienesām ķieģeļus, notīrījām smiltis un veicām citus darbiņus.
 
Mācījos krievu plūsmas klasē un vidusskolu pabeidzu 10.klasē. Atceros, ka mums bija ļoti labas attiecības starp latviešu un krievu plūsmas skolēniem. Notika kopīgi sadraudzības vakari un festivāli, uz tiem tika aicināti skolēni no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Ar klasi devāmies ekskursijās, skolēni bija ļoti aktīvi. Ziemā skolas centrālā vieta bija slidotava, kurā pulcējās skolēni no visas pilsētas. Notika interesanti pasākumi, kas saistīti ar Jauno gadu.
 
Kad bija jāizvēlas, kur tālāk studēšu, svārstījos starp sākumskolas un krievu valodas skolotāju. Kad mācījos sākumskolā, mana audzinātāja bija Vera Dzimtais, pēc tam no 5.klases klases audzinātāja un krievu valodas skolotāja bija Poļina Kunga. Izlēmu, ka Daugavpils institūtā studēšu krievu valodu. Pēc izglītības iegūšanas tiku nosūtīta uz Cēsu rajona Dzērbenes vidusskolu. Ogres 1. vidusskolā sāku strādāt 1977. gadā. Ar skolotāju Anitu Kalnciemu mēs mācījāmies kopā, tagad esam kolēģes.
 
Ko man nozīmē šī skola? Vietu zem saules! Šī ir skola, kas atrodas visaugstākajā kalnā Ogrē, un šī ir īpaša vieta - tuvāk saulei, vairāk gaisa, tāpēc droši vien arī noskaņojums labāks. Skolai vēlu, lai tā zied un plaukst, lai izdodas sakārtot skolas stadionu, lai pie skolas atgriežas briedītis. Kolēģiem vēlu izturību un labu sadarbību ar vecākiem, skolēniem – mīlestību pret skolu un mācībām. Paldies skolas direktorei Inetai Tamanei – zinošai, mūsdienīgai, prasīgai pedagoģei un vadītājai. Direktore rūpējas ne tikai par to, lai skola būtu sakopta un moderna, bet arī lai skolotāji šeit justos labi. Par mums tiek domāts.
 
Profesijas izvēle notikusi pirmajā skolas dienā
Irina Grigale (bioloģijas skolotāja): skolas gaitas uzsāku Ogresgala pamatskolā un jau pirmajā dienā, atgriežoties no skolas, teicu – kad izaugšu, būšu skolotāja. Ogres vidusskolā sāku mācīties 5. klasē 1969. gadā. Atceros, ka pirmajā dienā uz skolu mani atveda mamma, otrajā dienā teicu, ka iešu pati, bet skolas labirintos apmaldījos – ienācu pa neīstajām durvīm. Man kā lauku bērnam skola likās milzīga, daudz bērnu. Visi gaitenī staigāja pa riņķi. Pirmais audzinātājs bija angļu valodas skolotājs Alfrēds Sātiks, kurš ļoti rūpējās par klasi. Vidusskolā audzinātājs bija Osvalds Barons, pie kura mēs pēc vidusskolas absolvēšanas regulāri tikāmies. Tagad tiekamies retāk, bet kontakti nav zuduši. Kad es mācījos, skolas tradīcijas saistījās ar oktobrēnu un pionieru kustību. Bija militārās ierindas skates. Palicis prātā kāds pasākums. Kad tika atzīmēta PSRS 50.gadadiena, klasēm par kādu republiku bija jāveido priekšnesums, mēs veidojām par Krievijas Federāciju. Dziedājām častuškas, zēni virpoja no koka kartes. Ieguvām pirmo vietu un balvā saņēmām 5 dienu ekskursiju uz Ļeņingradu. Tik tāls šis bija mans pirmais ceļojums.
 
Pēc skolas absolvēšanas iestājos Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. 1981. gadā atgriezos savā skolā, sākumā praksē, tad sāku strādāt par bioloģijas skolotāju, vēlāk sāku mācīt ķīmiju. Šī ir mana skola. Man šeit patīk. Citās skolās neesmu strādājusi. Vienmēr esmu jutusi kolēģu atbalstu, varu uz viņiem paļauties, vienmēr varu rast palīdzību arī pie mācību pārzinēm un direktores.
 
 Skola ir skolotāji un skolēni, tāpēc vēlu, lai starp viņiem vienmēr būtu līdzsvars – gan attiecībās, gan mācībās. Lai viņi viens ar otru lepotos.
 
Dzīvo līdzi pārmaiņām
llze Krastiņa (mājturības un tehnoloģijas, angļu valodas skolotāja, novada mājturības un tehnoloģiju metodiskās apvienības vadītāja): skolas gaitas Ogres vidusskolā uzsāku 1975. gadā sagatavošanā pie skolotājas Silvijas Braslas, kura bija klases audzinātāja pirmos trīs gadus. Iepriekš nebiju apmeklējusi bērnudārzu, līdz ar to tas man bija liels pārdzīvojums. Skolā bija lieli, pelēki galdi, liela klase. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē, izmācījos par darbmācības, tēlotājmākslas un rasēšanas skolotāju. Man patika viss, kas saistījās ar mākslu, patika arī latviešu valoda un literatūra, bet mana skolotāja Ināra Nagle mani nespēja pārliecināt tālāk studēt filoloģiju. 5.kursā praksē nonācu Ogres vidusskolā, pēc kuras man šeit piedāvāja darbu. Tas bija 1992. gads - trauksmains un reizē arī interesants laiks, bijām uz Atmodas viļņa. Arī skola piedzīvoja pārmaiņas, atdalījās Ogres pamatskola. Sākumā neilgu laiku es strādāju divās maiņās. Varēju radoši izpausties, domāju par skolas vizuālo noformējumu. 2004. gadā ieguvu vēl vienu specialitāti – angļu valodas skolotāja pamatskolā, 5. līdz 9. klasēm mācu arī angļu valodu.
 
Ar saviem skolas biedriem mēs satiekamies skolas salidojumos. Šo skolu es esmu iemīlējusi kā skolotāja, bet bijušie klasesbiedri, salidojumā pirms 5 gadiem izstaigājot skolu, atzina, ka viņus priecē pārmaiņas, bet tā vairs nav viņu skola. Es dzīvoju līdzi šīm pārmaiņām un priecājos, cik jauka, sakopta, gaumīga un estētiska ir mūsu skola – mācību procesā ienāk tehnoloģijas un mainījies arī skolas vizuālais tēls. Skolai ir jāsaglabā savas tradīcijas, jo tās šo skolu atšķir no pārējām. Arī skolēniem visvairāk prātā paliek ārpus stundu pasākumi, svētki, klases sadzīve. Uzskatu, ka man ir paveicies, ka es esmu šeit. Par lielāko skolas vērtību uzskatu cilvēciskumu un koleģialitāti. Man ir prieks sadarboties ar kolēģiem, esam atklāti viens pret otru. Ogres 1.vidusskolā strādā augstas raudzes profesionāļi.
 
Skolai vēlu izaugsmi, lai visu laiku saglabātos vēlme apgūt, ieviest un darīt kaut ko jaunu. Man ir prieks, ka skolā šogad svinam jubileju un gaidāms salidojums, varēšu satikt savējos. Ceru, ka 31. maijs daudziem būs patīkama satikšanās savā skolā.
 
Gandarījums par savējiem
Ilze Gūtmane (sākumskolas skolotāja): mana mamma Vizma Asare Ogres vidusskolā strādāja 18 gadus, līdz 1992. gadam. Sākumā par matemātikas, vēlāk par darbmācības skolotāju. Es skolas gaitas šajā skolā uzsāku 1973.gadā. Līdz 8. klasei mūs audzināja Staļina Pankova, vidusskolā – Ilze Fokerote un Nora Kaimiņa. Vidusskolā izvēlējos fizikas un matemātikas novirziena klasi un pēc vidusskolas iestājos Liepājas Pedagoģijas institūtā, mācījos par sākumskolas skolotāju. Pirmā darba vieta man bija Rīgā, bet Ogres 1. vidusskolā par sākumskolas skolotāju sāku strādāt 1995.gadā. Lai arī kontakts ar vidusskolas biedriem nav izveidojies, patīkami bija šeit sastapt savu bijušo klasesbiedreni vidusskolā Vitu Beikerti, kā arī kolēģus, kuri kādreiz bijuši mani skolotāji – Noru Kaimiņu, Intu Laicāni, Daci Kābeli. Kā lielāko šīs skolas vērtību uzskatu koleģialitāti. Man patīk, ka skola ir liela, notiek daudzi dažādi pasākumi, ir daudz kolēģu un lielākas iespējas. Patīk, ka es varu sekot līdzi, kā izveidojas mani skolēni, tieku uzaicināta uz viņu 9.klases izlaidumu, tas sagādā gandarījumu. Kalna skolai apaļajā jubilejā novēlu radošus skolotājus un zinātkārus skolēnus!

Izaudzina jauno pedagogu paaudzi
Ligita Medvedeva (latviešu valodas un literatūras skolotāja): Ogres vidusskolā sāku mācīties 1970.gadā, pabeidzu vidusskolu. Mācījos pirmajā mūzikas novirziena klasē, ko veidoja izcilā mūzikas skolotāja Ada Jurjāne. Viņa bērnudārzos veica muzikālāko bērnu atlasi. Es apmeklēju “Bitīti”. Bērnudārzā daudz dziedāju, man patika, un tiku uzņemta mūzikas novirziena klasē, kur spēlējām mūzikas instrumentus, bija vairāk mūzikas stundas, solfedžo, koris. Pirmās trīs klases mūsu audzinātāja bija L.Jemeļjanova un mūsu klase tika saukta par “Dievu un eņģelīšiem”, bijām apzinīgi, priekšzīmīgi un sabiedriski. No 4. līdz 8.klasei audzinātājs bija Jānis Dārznieks, vidusskolā – Jānis Līmanis un Ilze Līmane. Pamatskolā latviešu valodu mācīja Skaidrīte Norvaiša, kura ielika ļoti labus pamatus, vidusskolā – Inese Lemhena, kura iedeva mums spārnu sajūtu. Šī skolotāja atšķīrās no citiem – prata katrā saskatīt kaut ko labu, pateikt ko uzmundrinošu. Viņas personība mani ļoti ietekmēja. Grāmatas man patika lasīt kopš bērnības. Domājot par to, ko darīt pēc vidusskolas, izlēmu, ka gribu darīt to, kas man visvairāk patīk – turpināt lasīt grāmatas, iestājos Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Nedomāju, ka kļūšu par skolotāju. Bet nekā – kļuvu gan! Pateicoties I.Lemhenai, atgriezos savā skolā. Dzīves ceļā sastaptajiem cilvēkiem bijusi liela nozīme. Arī A.Jurjānei. 90.gadu sākumā mūsu klasei Ķegumā notika salidojums, uz kuru ieradās arī A. Jurjāne. Viņa pastāstīja, ka Latvijā ir atdzimusi gaidu un skautu kustība, pirmskara Latvijā viņa pati bija guntiņa un gaida. Viņa bija pārliecināta, ka viņas misija ir atdzīvināt šo kustību un būt par gaidu vadītāju. A.Jurjāne man piedāvāja viņai palīdzēt. Piekritu un 10 gadus kopā ar A.Jurjāni biju gaidu vadītāja Ogres 29. gaidu vienībai. Iesaistoties šajā kustībā, man bija iespēja divus gadus pavadīt Amerikā, kur iepazinos ar pasaules latviešu gaidu un skautu vadītājiem, vadīju Amerikas latviešu gaidu vienību un dziedāju Ņujorkas korī, kā arī mācīju latviešus latviešu skoliņā.
 
Par Ogres 1. vidusskolas vērtību es uzskatu savstarpējās attiecībās, dažas kolēģes ir arī manas labākās draudzenes. Patiešām liels prieks, ka skolas absolventi atgriežas un grib strādāt šajā skolā. No manas iepriekšējās audzināmās klases, kuri pabeidza skolu pirms pieciem gadiem, divas meitenes ir skolotājas šajā skolā: pirms diviem gadiem sākumskolā sāka strādāt Linda Gaņģe, šogad darbu sāka Agnese Slišāne no “Iespējamās misijas”, kura audzina 10.b komercnovirziena klasi. Arī Arita Krēsliņa ir pieteikusies “Iespējamajai misijai”. Prieks, ka viņas nav nobijušās un mēs kā skolotāji viņas neesam atbaidījuši.
 
Strādāšu, lai attīstītu savas prasmes profesijā
Agnese Slišāne (matemātikas un biznesa ekonomikas skolotāja): Ogres 1.vidusskolu pabeidzu 2008.gadā, šeit skolojos visus 12 gadus. Sākot mācības sākumskolā, man bija iespēja skoloties pie brīnišķīgas skolotājas Lindas Kārkliņas, kura klasi veidoja par vienlīdzīgu un saliedētu kolektīvu. Ne velti sākumskolas draugi bija arī mani tuvākie cilvēki pamatskolā, vidusskolā un ir vēl šobrīd. Pusaudžu gadi ir tik ārkārtīgi piesātināts laiks, kad ir svarīgi sevi pierādīt, parādīt, atrādīt. Tajā brīdī pasaule šķiet absolūti nepareiza. Atkal man bija īstā klases audzinātāja, kura runāja saprotamā valodā – skolotāja Dace Kābele. Šajā brīdī es saprotu, cik nozīmīga loma ir skolotājam, personībai, kura rada mājas skolā. Pēc 9.klases bija iespējas doties mācīties citur, bet iekšējais entuziasms un pārliecība, ka darot var izdarīt, mani gluži racionāli noveda pie lēmuma palikt savā skolā. Es to nenožēloju nevienā acī, jo man bija izcili labs klases kolektīvs, klases audzinātāja Ligita Medvedeva, pretimnākoši priekšmetu skolotāji un daudz ārpus stundu aktivitātes. Tas bija piepildīts laiks, kurā es izvirzīju mērķus, izveidoju nākotnes lielo bildi, mācījos mācīties un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un sekām.
 
Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Tehniskajā Universitātē – Inženierekonomikas un vadības fakultātē. Tālāk jau viss notika pēc inerces. Devos Erasmus studijās uz Dāniju, pēc atgriešanās, caur Eiropas fondiem, studēju Zviedrijā kultūras uzņēmējdarbību, Francijā multimediju dizainu. Pēc bakalaura studiju pabeigšanas vēlējos apstāties ar akadēmisko mācīšanos un iegūt praksi. Pieteicos brīvprātīgajā darbā Amsterdamā, kur biju mārketinga ideju ģenerators un multistrādnieks dažādās pozīcijās uzņēmumā TransArtists (viena no centrālajām kultūras iestādēm Nīderlandē).Vēl pirms Amsterdamas kopā ar Erasmus draugiem noīrējām mašīnu un devāmies uz Austriju, bet pēc tam, naudas iekrāšanas nolūkos, pastrādāju brīnišķīgi skaistā pilsētā pie jūras Anglijā. Kad mans brīvprātīgā laiks tecēja uz beigām, es sāku apdomāt iespēju uzsākt mācības, tāpēc pieteicos maģistra studijām Rotterdamā. Šķita, ka tā ir lieliska iespēja, tomēr jāpiekrīt teicienam, ka cilvēks plāno, bet Dievs dara. Mana lidmašīna nosēdās Latvijā un es izdarīju, iespējams, labāko izvēli savā dzīvē, piesakoties “Iespējamā Misijā” (IM). IM ir vērsta uz pašattīstību. Tā ir ārkārtīgi piesātināta programma, kas caur katra paša personības attīstību vēlas uzlabot valsts kopējo izglītības līmeni. Šī organizācija patiešām zina, no kurienes ir jāsāk – no pamatiem. Ne velti saka, ka, lai mainītu pasauli, ir jāsāk ar sevi. Iestājoties IM, es neapjautu, cik apjomīgs, sistemātisks un analītisks darbs man būs sevī jāiegulda. Es nezināju arī to, ka no šī darba gūšu milzīgu gandarījumu un to, ka šobrīd mans vislielākais prieks ir redzēt savu skolēnu degsmi, motivāciju un rezultātus.
 
Pirms IM es biju izteikti mērķorientēta, bet sākot strādāt skolā un redzot, cik svarīga ir katra diena, cenšos uz mērķi iet caur efektīvu, radošu un interesantu darbību. Process, kurā atrodos, mani māca, pārmāca un stimulē jaunām idejām.
 
Jāatzīst, ka es neizvēlējos pedagoģiju, tā izvēlējās mani un, kamēr es spēšu attaisnot tās liktās cerības, es strādāšu, lai attīstītu savas prasmes šajā profesijā.
 
Darbu Ogres 1.vidusskolā uzsāku 2013.gada augustā. Pretēji vairākuma ekspektācijām, mana atgriešanās skolā bija sirsnīga un patiesa. Mani skolotāji un kolēģi ir pretimnākoši, nekad neatsaka labu padomu vai izpalīdzīgu roku. Ja skolēni man uzticas un ja es kā skolotāja spēju uzticēties viņiem, tad veidojas labvēlīga sinerģija. Visiem vēlu būt laimīgiem. Jo vai tad tas nav tas, kāpēc dzīvojam?