Pedagogi piketē pie Saeimas un ir gatavi streikam

Palielināt attēlu

Pagājušās nedēļas viens no skaļākajiem notikumiem izglītības sfērā Latvijā diemžēl saistīts ar vēl vienu piketu, kas skar pedagogu atalgojumu. Šajā aktivitātē iesaistījās arī Ogres apkaimes skolotāji.

24.oktobrī pie Saeimas nama agrā rīta stundā pulcējās pedagogi no Latvijas, arī Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadiem, lai pievērstu lēmējvaras un sabiedrības uzmanību pedagogu un zinātnes darbinieku prasībām par nozarei nepieciešamo papildu finansējumu 2014.gadā un divos turpmākajos budžeta gados.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome vienbalsīgi nolēmusi neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu un atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Pedagogi ir sašutuši, ka sadarbības memorandā vispār nav iezīmēts algu palielinājums 2015. un 2016.gadā. No nākamā gada septembra tiek piedāvāts zemāko pedagogu darba likmi palielināt tikai līdz 295 latiem.

LIZDA piedāvā arī otru variantu – valdība paliek pie sava nodrošinājuma, bet lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veikt strukturālās reformas, kas ļautu panākt 309 latus par likmi no 2014.gada 1.septembra.

Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!
Izglītības darbinieku piketā piedalījās arī Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novada pārstāvji – pavisam 98 cilvēki. Braucot uz Rīgu, smidzināja skumīgs lietus, tikpat simbolisks šķita drūmais sastrēgums galvaspilsētas robežās... Galapunktā slapjums apstājās, taču debesis bija zemas un nospiedošas. Labu strēķi pirms Saeimas jau varēja dzirdēt spalgus svilpienus un spēkratu signāltaures. Ik šķērsielā cīņai ar skolotājiem bija gatavi bruņoti policisti... Pasākums notika kā iecerēts – mierīgi skaļš un nepiekāpīgi saucošs – algas, algas. Vecrīgas šaurībā satilpa vairāk nekā 1000 protestētāju. Daiļrunīgi bija plakāti: "Strādā, tik strādā un trūkumu ciet"; "Krīze beigusies, atdodiet algas!"; "Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!"; "Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim!"; "Cienīgam darbam – cienīgu algu!"; "Algas paaugstina – reāli samazina"; "Stop skolu optimizācijai"; "Nost ar algu, kas seko skolēnam"; "Mēs nelūdzam, mēs pieprasām"; "Latvijas lepnumu – Dziesmu un Deju svētku dalībniekus, kultūras darbiniekus, sportistus un zinātniekus – izaudzinājuši pedagogi"; "Vistas smejas, kaķis ņaud, skolotāju algas raud"; "Politiķi, nedzeniet latviešus svešumā"; "Daba čukst – nopērc mēteli, alga pukst – vēl ir silts"; "Ministriem skolotāju algas".

Vai protesta akcija kaut ko mainīs?
Pie protestētājiem bija ieradies Valsts prezidents Andris Bērziņš, izsakot cerību, ka šī akcija būs vēstījums jaunajam politiķu iesaukumam. Šobrīd diezin vai ir iespējams radikāli uzlabot pedagogu situāciju. Nākotne gan esot pašu rokās. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis arī neko fundamentālu nesolīja. Budžetā nav finansējuma, lai palielinātu skolotāju zemāko likmi līdz 310 latiem. Uz to pedagogi varētu cerēt 2015.gadā – ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu. Savukārt LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka šis pikets ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais varētu būt streiks. Politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet īstenībā skolotāju algas tomēr nepalielinās. Tās ir zemākās Eiropā.

Latvija ir tuvu tam, lai zemās darba samaksas un pedagogu pārslodzes dēļ zaudētu izglītības kvalitāti.

Vai protesta akcija kaut ko mainīs?
Ineta Dreimane, Taurupes filiāles Mazozolu skolas arodbiedrības organizācijas priekšsēdētāja: "Pedagogus satrauc ne tikai algas jautājums, bet arī attieksme. Nezin kāpēc tad, kad prasa no mums darbu, esam svarīgi un cienījami, bet, kad mēs vēlamies algu, svarīgums un attieksme pazūd. Tas ļoti sāp. Runājot par streiku, domāju, ka atsevišķu profesiju pārstāvju streiks neko nedos. Ne vienīgie mēs ciešam, protesta akcijās vajadzētu apvienoties mediķiem, kultūras darbiniekiem, policistiem utt. Diemžēl masu medijos izskan apgalvojumi – lai kādai nozarei pieliktu, kādai noteikti jāatņem. Tā ir gandrīz vai naida kurināšana starp dažādu profesiju pārstāvjiem".

Ingrīda Mārtiņa, Madlienas pirmsskolas izglītības iestādes "Taurenītis" vadītāja: "Šīs dienas akcija bija vajadzīga, jo valdībai jāparāda, ka cīnāmies par savām tiesībām, ka arī pirmsskolas iestādes gatavo bērnus vispārējās izglītības apguvei. Mums gan piemaksas ir mazākas, savukārt slodze – 30 stundas nedēļā – lielāka nekā skolu pedagogiem., kuriem ir 21 stunda. Ja pirmsskolas skolotājam ir kvalitātes pakāpe, viņš par likmi saņem 300 latus pirms nodokļu nomaksas. Savukārt skolotāja palīga darba alga tikai 208 lati uz papīra. Mēs šobrīd vēl esam tālu no «trekno gadu» algām, bet dzīves dārdzība krietni augusi. Skolotāji ilgstoši jūtas pazemoti un nav īstas skaidrības, vai varas elite ir izstrādājusi stingru plānu algu palielināšanas jautājumā".