Bērnu sagatavošana 1.septembrim nav lēta

Palielināt attēlu

Atklājot jaunā mācību gada sākumam veltīto rakstu sadaļu, portāls TVNET piedāvā iepazīties ar uzskaitījumu, kādi mācību līdzekļi jānodrošina valstij, kādi jāpiedāvā pašvaldībām un kas jāpērk vecākiem.

Ignorēt vai vērsties pēc palīdzības
Tiesībsarga biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Laura Bagātā norādīja - ja skolas turpina praksi prasīt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus (izņemot individuālos mācību priekšmetus), tad vecāki šādu lūgumu var ignorēt vai vērties Tiesībsarga birojā, norādot attiecīgo skolu, klasi un mācību priekšmetu.

Biroja Bērnu tiesību nodaļas kolēģi katru šādu sūdzību izskatīs individuāli un sazināsies ar skolu vai attiecīgās pašvaldības Izglītības pārvaldi, lai skaidrotu tiesību aktos noteiktu un panāktu likuma ievērošanu.

"Vecākiem jāpērk"
Ja vecāki tomēr ir iegādājušies mācību līdzekļus, naudas līdzekļu atgūšana ir atkarīga no tā, kādu iemeslu dēļ vecāki iegādājās mācību līdzekļus – ja skola lika, t.i., izsniedz sarakstu ar virsrakstu "Vecākiem jāpērk" vai tml., tādā gadījumā jāatlīdzina, jo skolai nebija tiesiska pamata likt iegādāties mācību līdzekļus.

Lai rastos atlīdzināšanas pienākums, vecākiem vienlaikus jābūt skolas izsniegtam sarakstam, kas uzliek pienākumu pirkt mācību līdzekļus, un naudas izdevumus apliecinošam dokumentam (piemēram, čekam), kur ir konkrētā, sarakstā minētā mācību līdzekļa nosaukums (nevis "kanceleja"). Tas vajadzīgs, lai pierādītu cēloņsakarību starp skolas rīcību un vecāku finansiāliem zaudējumiem.

"Vēlams iegadāties"
Savukārt, ja saraksta virsrakstā bija teikts "Priecāsimies, ja iegādāsieties", "Vēlams iegadāties" vai tml., tad pirkt vai nepirkt bija vecāku pašu izvēle, turklāt sabiedrība bija informēta par tiesībām iegūt izglītību bez maksas.

Šajā gadījumā atlīdzināšana ir atkarīga no skolas labās gribas (strīda gadījumā tiesa, visticamāk, neuzliktu par pienākumu atlīdzināt). Taču labas pārvaldības principam atbilstu, ka skola tomēr atlīdzinātu, jo situācija ir mainījusies un līdzekļi ir piešķirti. Jebkurā gadījumā skolai ir jāizvairās no šādu paziņojumu izplatīšanas, jo tas var maldināt vecākus arī tāpēc, ka iepriekš gadiem ilgi tika piekopta tāda prettiesiska prakse, uzliekot par pienākumu vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.

Tiesībsarga pārstāve norādīja, ka bērnu dienasgrāmatas jāiegādājas skolām.

Ēst gatavošanas nodarbības
Ja mājturības ēst gatavošanas nodarbībās izglītības standarta apguvei ir nepieciešami pārtikas produkti, tie jānodrošina skolai. Tātad, ja skola paredzējusi mācīt, kā sagatavo rasolu, tad kartupeļus, olas un citas izejvielas nodrošina skola.

Savukārt, ja iniciatīva par kāda ēdiena gatavošanu nāk no skolēniem, piemēram, viņi vēlas mājturības stundā izcept kūku vai cepumus, ko klases vakarā apēdīs, tad šajā gadījumā produktu nodrošina skolēni (viņu vecāki).

Burtnīcas
Parastās burtnīcas un klades (piemēram, līniju vai rūtiņu) skolēna pierakstu vajadzībām nodrošina bērna vecāki.

Bet darba burtnīcas (tipogrāfiski izdotās ar uzdevumiem utt., kur skolēns raksta iekšā) ir jānodrošina skolai.

Speciāla vēstule skolām
Tiesībsargs arī sagatavojis vēstuli, kas tika nosūtīta Latvijas skolām. Tajā atgādināts un izskaidrots, kādi mācību līdzekļi kuram jāiegādājas.

Kas jānodrošina valstij?
No valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta šādu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību līdzekļu iegāde:

- mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē);
- metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi);
- papildu literatūra (uzziņu literatūra);
- digitālie mācību līdzekļu un resursu (elektroniskie izdevumi).

Kas jāpērk pašvaldībām?
No pašvaldības budžeta tās padotībā esošām izglītības iestādēm tiek finansēta šādu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu iegāde:

- papildu literatūra (uzziņu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi);
- uzskates līdzekļi (attēlizdevumi, tekstuāli izdevumi, vizuāli materiāli, naturālie mācību objekti, maketi un modeļi, kuros ievietota vizuāla vai audio informācija);
- didaktiskās spēles (mācību procesā izmantojamas spēles, kurās ietverti mācību satura apguves uzdevumi vai mācību sasniegumu pārbaudes elementi);
- digitālie mācību līdzekļi un resursi (elektroniskie izdevumi un resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs);
- izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu);
- mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā izmantojamās tehniskās ierīces un iekārtas, tai skaitā izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces un iekārtas);
- mācību materiāli (vielas, izejvielas un priekšmeti, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus);
- iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi, garantējot drošības un higiēnas prasību ievērošanu).

Ar ko jārēķinās vecākiem?
Savukārt vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus: kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamo specifisko apģērbu, apavus un higiēnas piederumus, materiālus, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Mācību priekšmetā "Mājturība un tehnoloģijas" gadījumā, ja izgatavotā lieta paliek skolā, materiālu iegādājas skola, ja bērna īpašumā, tad materiāls ir individuālais mācību piederums un to pērk vecāki.

Piemēram, ja uzadītie cimdi paliek mājturības kabinetā kā uzskates līdzeklis vai prasmju apgūšanai tiek uzadīts paraugs, kuru vēlāk izārda, dziju dod skola.

Bet, ja bērns tos uzada savām vajadzībām, tad dziju pērk vecāki.

Tas, vai skolēns mācību procesā radīs priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, ir atkarīgs tikai no skolēna paša gribas.

Ja mācību materiāli nepieciešami konkrētā mācību priekšmeta, piemēram, "Vizuālā māksla", "Mājturība un tehnoloģijas", obligātā satura apguvei, tad tos nodrošina skola, tāpat skola nodrošina izglītības satura apguvei nepieciešamos rīkus un instrumentus, piemēram, adāmadatas, otas, cirkuli u.c.

Saite uz visu rakstu.

Materiāls publicēts sadarbībā ar