VPII "Ābelīte" dodas izglītojošā ekskursijā 

Vairāk attēlu galerijā

Ne velti ir teiciens – ja vēlies redzēt, ko jaunu un skaistu, nav obligāti jādodās uz svešām zemēm, bet gan palūko savā tuvākajā apkārtnē, jo tajā noteikti ir vietas, par kurām tu esi tikai dzirdējis kādu runājam.

Tā mēs šoreiz arī darījām
Mēs, Valsts pirmsskolas izglītības iestādes "Ābelīte" 3-4 gadnieku grupa "Saulītes" ar skolotājām Līgu K., Olgu S. un auklīti Inetu B., apvienojāmies ar sociālās diennakts grupu "Varavīksnes" un tās skolotāju Vinetu G. un auklīti Vinetu Z. kopīgi izvēlējāmies apskates objektus tuvākajā apkārtnē Ogresgalā, kur bērniem būtu interesanti pabūt un uzzināt ko jaunu.

Protams, lai bērniem veicinātu izturību, pacietību un draudzīgu attieksmi savā starpā,tika veikti nopietni iepriekšēji sagatavošanās darbi, kur iesaistījās arī vecāki.

Jau iepriekš sazinājāmies ar apskatāmo objektu darbiniekiem, vienojāmies par kopīgo darbošanos, pārrunājām drošības noteikumus ar bērniem un rosinājām katram savā mugursomā paņemt līdzi slāpju remdinošu padzērienu, kā arī kādu našķīti kopīgajam piknika galdam, jo bez kārtīgas iestiprināšanās būtu grūti veikt tālo ceļu.

Pirmais apskates objekts, ko devāmies aplūko, bija Ogresgala ceplis, kur tā meistars Jānis Zviedris ikdienā darina sadzīvei nepieciešamus priekšmetus, kā arī lietas, kas priecē acis un silda dvēseli. Mēs tikām iepazīstināti ar dažādiem palīgrīkiem, kas nepieciešami, lai taptu skaistie trauki. Mums tika dota iespēja katram izgatavot savu šķīvīti un to izdekorēt, ko pēc izdedzināšanas krāsnī, mēs ieguvām savā īpašumā. Pēc padarītajiem darbiņiem, jutāmies mazliet piekusuši, tāpēc izmantojām laiku, lai iestiprinātos.

Piknikā kopīgi klājām galdu, uz kā bērni izlika vecāku sarūpētos kārumus. Pēc iestiprināšanās jautrībai radām laiku arī kādai rotaļai, bet tad gan ar mugursomām plecos devāmies tālāk lūkot, kā rodas piens. Pagaidām lielākā daļa bērnu zina, ka pieniņu dod gotiņas, bet tuvumā gotiņu redzējis bija retais, un arī par slaukšanu zināja vien nedaudz.

Lai visu noskaidrotu, sadzirdētu, ieraudzītu, pataustītu, pasmaržotu un pagaršotu, gājām uz tuvāko govju fermu "Zvaigznītes", kur tās saimnieks Jānis Rūtiņš sagaidīja mūs ar smaidu. Mums izrādīja pārtiku, ar ko ikdienā baro gotiņas un teliņus. Tad devāmies uz fermu, kur tieši tajā brīdī tika slauktas gotiņas. Redzējām procesu, kā piens no gotiņas nokļūst līdz lielajai mucai, kur tas tiek atdzesēts. Tad mūs aicināja uz jaundzimušo teļu mājvietu, lai aplūkotu, kā mazie tiek baroti ar pienu no lielās pudeles. Redzējām arī tehniku, ar kuras palīdzību tiek sagādāta barība mājdzīvniekiem. Tur gan puišiem lieli prieki, kādi traktori. Visu drīkstējām arī pataustīt un izjust ar visām maņām.

Tagad bērni zina, ka piens ir ne tikai veselīgs, bet arī ļoti vērtīgs produkts, jo ir jāiegulda smags darbs, lai pieniņš nokļūtu līdz mūsu galdam.

Pēc izzinošās ekskursijas mūs vēl priekšā gaidīja garš mājupceļš, ko pacietīgi un braši arī paveicām, dalīdamies iespaidos, ko esam uzzinājuši gan ceplī, gan pie gotiņām. Kājas, protams, piekusušas, taču visi kopā sasniedzām savu bērnudārzu, kur mūs jau gaidīja gardas un siltas pusdienas, kā arī daudz jautājumu par tās dienas piedzīvojumu.

Kad vēderi atkal pilni, bērni laimīgi devās pelnītā diendusā. Jāsaka, ka bērnu iespaidi nespēj rimties, tapēc jau apsolījām pēc miega pārrunāt redzēto un dzirdēto, lai nostiprinātu zināšanas, kā arī sagatavotu skaistu fotoalbumu ar aprakstiem – Cik skaisti ir Ogresgalā!