"Jauniešu mājai" Ogres novadā būt vai nebūt?
Palielināt attēluCik sagatavoti dzīvei ir jaunieši pēc tam, kad bērnu namu durvis aizvērtas un par visu jāuzņemas atbildība pašiem? Labklājības ministrija (LM) februārī plāno izsludināt projektu konkursu, lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu sagatavotību dzīvei ārpus bērnu aprūpes iestādēm pēc pilngadības sasniegšanas.
Labklājības ministrijas speciālisti uzskata, ka viens no veidiem, kā palīdzēt bērniem apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas, ir izveidot bērnu aprūpes iestādēs dzīvojošiem jauniešiem "jauniešu mājas" (dzīvokļus), kur pusaudzim būtu iespēja apgūt zināšanas un prasmes personīgā budžeta plānošanā, mājsaimniecības vadīšanā, sevis aprūpē un citās lietās, lai sekmīgi uzsāktu patstāvīgu dzīvi un pilnvērtīgi integrētos sabiedrībā pēc pilngadības sasniegšanas.
Tālredzīgs plāns, lai integrētu sabiedrībā
Izvēlēties labāko risinājumu vienā vai otrā situācijā mūsdienu sarežģītajos apstākļos nav viegli pat pieaugušajiem. Ja jauniešiem, kas auguši ģimenē un saņēmuši vecāku mīlestību un atbalstu, mīlestība un atbalsts arī turpmāk ir kā drošības spilvens, ja gadās kādi sarežģījumi, bijušajiem bērnu nama audzēkņiem visbiežāk jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem, un pieredze rāda, ka iet visādi.
Ogres novada bērnu nama "Laubere" direktore Gunta Talente ir pārliecināta, ka šāda "jauniešu māja" būtu ļoti lietderīga. "Jauniešu mājas" ir diezgan tālredzīgs plāns, lai palīdzētu audzēkņus integrēt sabiedrībā. Astoņpadsmit gados viņi ir diezgan apjukuši un nesagatavoti dzīvei. Varbūt viņi paši domā citādāk, bet realitāte liecina ko citu.”
Sava māja jāveido pašam
Par lielāko riska faktoru bērnu nama direktore uzskata to, ja jaunietim dzīves laikā nav izveidojusies izpratne par pareizām vērtībām. Daļa pārņem vecāku dzīves uzvedības modeļus, ar kuriem iepazinušies agrāk. Ja pusaudzis arī kādu laiku – gadu, divus vai vairāk – atradies bērnu namā, ne vienmēr viņš var un vēlas pieņemt to «bagāžu», ko piedāvā audzinātāji un skolotāji šeit.
G.Talente, 2004.gadā ERASMUS programmas ietvaros 4 mēnešus dzīvojot Dānijā, ir uzzinājusi, kā "jauniešu mājas" darbojas šajā valstī. Arī citās valstīs tās ir līdzīgas kā Latvijā.
Pašreiz bērnu namā "Laubere"dzīvo 24 audzēkņi, un katram no viņiem būs vajadzīga sava māja. Kāda tā būs, tas atkarīgs ne tikai no mājas celtniekiem, bet arī no mājas saimnieka zināšanām un pieredzes.
Īstenot pēctecības principu
Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa uz Labklājības ministrijas ieceri raugās pozitīvi: "Pašvaldībā ir jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem būtu nepieciešams apgūt un pilnveidot sociālās iemaņas un dzīvesprasmes, kas ir būtiskas sekmīgai patstāvīgas dzīves uzsākšanai un pilnvērtīgai integrācijai sabiedrībā pēc pilngadības sasniegšanas. Lai realizētu minēto projektu, kā bāzes vietu Ogres pašvaldībā redzam bērnu namu "Laubere", kurā atrodas ārpusģimenē esoši bērni līdz pilngadībai, tādējādi pēc pilngadības sasniegšanas varētu tikt īstenots pēctecības princips, lai turpinātu apgūt dzīvesprasmes "jauniešu mājā"."
Turpināt izglītību vai iesaistīties darba tirgū
Sandra Grunte, Ogres novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja, arī šādu ieceri noteikti atbalstītu.
"Šādas "jauniešu mājas"izveide būtu būtiska bērnu namos dzīvojošo bērnu attīstībai, jo tā sekmē patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu"viņa saka. "Minētās prasmes nepieciešamas, lai bērns pēc ārpusģimenes aprūpes iestādes atstāšanas spētu uzsākt patstāvīgu dzīvi, turpinātu izglītību vai iesaistītos darba tirgū. Par vietu, kur šāda māja varētu atrasties, šobrīd grūti teikt. Lauberē atrodas bērnu nams, kur šāda māja būtu loģisks turpinājums vai risinājums, lai gan varbūt Ogres pilsētā būtu plašāk pieejamas izglītības iespējas un pēc tam arī darba atrašanas iespējas. Tā kā šī vairāk ir sociālo pakalpojumu joma un tāda iestāde būtu jāreģistrē Sociālo pakalpojumu reģistrā, tad šie jautājumi būtu jāvērtē arī Ogres novada sociālajam dienestam un arī bāriņtiesām. Šobrīd manā rīcībā nav arī informācijas par bērniem, kam mūsu novadā šāds pakalpojums būtu vēlams vai nepieciešams."
Kā rīkoties, lems pašvaldība
"Tā kā LM vēl tikai plāno izsludināt projektu konkursu, ir grūti spriest par pašvaldības piedalīšanos tajā," atbild Nikolajs Sapožņikovs, Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs.
"Kad būs izsludināts konkurss un pieejami noteikumi, tad arī pašvaldībā tiks lemts, kā rīkoties. Pati ideja par šādu māju ir laba, bet ir nepieciešams arī finansējums, turklāt finansējums būs vajadzīgs arī šīs iestādes uzturēšanai ilgtermiņā."
2013. gada 4. februārī, 11:42, Jauniešiem
Anita Zeiliņa, "Ogres Vēstis Visiem"
Jaunākie komentāri
Tāda pieredze ir jau arī Latvijā, bet konkrētā ģimene, kas uzņēmās šo misiju,to iesāka brīvprātīgi, kad viņu redzes lokā nonāca jauni cilvēki, ko Bražņiku ģimene pamanīja rosoties ap konteineriem. Nespēdami saprast, ka jauni cilvēki pārtiek no citu atliekām un tas notiek diendienā, Tatjana Bražņika uzrunāja šos jauniešus un noskaidroja, ka tie ir bijušie bērna nama audzēkņi, bez saviem mitekļiem. Pēc aprunāšanās ar vīru, viņi nolēma jauniešiem piedāvāt darbu savā mājsaimniecībā, apkopt lopus, nopļaut sienu u.c. lauku darbus un mācīja dzīvi ģimenē, jo atklāja, ka jauniešiem trūkst daudzas sadzīviskas prasmes. Pirmie jaunieši aicināja arī citus līdzīgā situācijā esošos, lai nāk pajumti meklēt pie Tatjanas Bražņikas ģimenes.Tad šī ģimene saprata, ka vieni ar palīdzību jauniešiem netiks galā, nodibināja nodibinājumu "Žēlsirdības māja" un tad arī varēja jau lūgt sociālos dienestus, uzņēmējus atbalstīt bez pajumtes palikušos jauniešus mācīt ģimenes, saimnieciskajai dzīvei. Mācīja plānot izdevumus.Karoja ar iestādēm par jauniešu likumīgajām tiesībām, jo daudzi no viņiem bija apkrāpti ar apdzīvojamo platību. Ar laiku, kad jau veidojās atpazīstamība pāris māju īpašnieki šim nodibinājumam iznomāja lauku mājas, kur jau tika izmitināti tie, kas pirmās sadzīviskās prasmes bija apguvuši Bražņiku ģimenē. Viņi tur saimnieko lauku vidē, veido ģimenes un viņiem nodibinājums Žēlsirdības māja ir balsts,kur vienmēr griezties pēc padoma, palīdzības. Nedomāju, ka projektu konkurss ko dos.Šādu darbu uzņemoties ir jābūt gandrīz vai fanātiķiem, jo ne visur atbalstu var dabūt tikai ar apelēšanu pie katra sirds. Ieskatieties vismaz trijās adresēs: http://www.ventspils.lv/files/dokumenti/pamatinformacijai/pilseta/biedribas/Nodibinajums_alternativas_aprupes_centrs_Zelsirdibas_maja.pdf http://www.firmas.lv/profile/alternativas-aprupes-centrs-zelsirdibas-maja-nodibinajums/40008063818 http://www.laukutikls.lv/vietejas_iniciativas/laba_prakse/1433-nodibinajuma_alternativas_aprupes_centra_aac_zelsirdibas_maja_projekts_socialas_adaptacijas_modelis_berniem_un_jauniesiem_ar_intelektualas_un_garigas_attistibas_traucejumiem_gimenei_tuvinatos_apstak Tās ir tikai dažas adreses, kas stāsta par to, ko mūsu novadā vēl tikai plāno.BRAŽŅIKU ģimene viņiem ir kā vecāki, nevis amatpersonas(protams, arī amatpersonas, kārtojot visas juridiskās lietas, bet jauniešiem viņi ir sirdsbalss tuvumā.Esmu redzējusi, kā mainījusies šo jauniešu dzīve.Bet galvenais, šī svētīga darbība netika organizēta ne projektu ietvaros, ne bīdīta no " augšas", bet balstoties uz cilvēku mīlestību pret tuvāko. Jā, lai virzītu tālāk šis lietas ir vajadzīgs piedalīties gan projektu konkursos, gan valsts un sabiedrības atbalsts nepieciešams, atbilstoša likumdošana, jo tas, kas bijis jāpārvar Bražņiku ģimenei, cīnoties par šo jauniešu labklājību ir nenovērtējami. Varbūt ir arī citi ceļi, lai palīdzētu šiem jauniešiem un mūsu novadā ar tādu vēlmi ir viena ģimene, bet patreiz viņiem liels pāŗbaudījums,ģimenes galva slims. Vajadzīgi entuziasti, kas spēj ne tikai par algu strādāt, bet dāsni sevi veltīt šo jauniešu likteņiem.Pamatvērtība izaugsmei būtu ģimeniskā struktūra uz kā viss balstītos, nevis ierēdnieciskā pieeja-te ir telpas, dzīvojiet, te jums konsultanti, ierēdņi pie kā griezties, bet paša galvenā viņiem nebūs. Ja kāda ģimene būtu spējīga ko tādu uzņemties, tad , neapšaubāmi būtu vajadzīgs atbalsts dažādos līmeņos. Konkursa noteikumi jābūt balstītām vispirms uz ģimeniskām vērtībām, lai jauniešiem ir gudri " vecāki" pie kā griezties, no kā gaidīt padomus, atbalstu.