Bezmaksas izglītība: pedagogu un vecāku viedokļi

Palielināt attēlu

Tuvojas jaunais mācību cēliens. Aktualizējies bezmaksas izglītības jautājums. Skolu direktori kļuvuši par ķīlniekiem, jo valsts un pašvaldību finansējums nav pietiekoši liels.

Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane uzskata, ka ir jādefinē bezmaksas izglītības būtība. Ogres 1.vidusskolā grāmatas nav jāpērk, bet darba burtnīcas katrā klasē – viena vai divas. Pavasarī vecāki kopā ar audzinātājiem vienojas par darba burtnīcu iegādi, īpašs saraksts netiek veidots. Bez šīm burtnīcām nevar iztikt svešvalodu apguvē. Skolā tiek nodrošināti arī atlanti un kontūrkartes. Drīzumā var sagaidīt arī kartes vēsturē.

Šajā gadā valsts mācību literatūras iegādei uz vienu bērnu piešķīrusi 1,98 latus, pagājušajā gadā tie bija 72 santīmi, bet vēl gadu iepriekš – 69 santīmi. Par šādu finansējumu nevar nopirkt pat vienu grāmatu uz bērnu. Papildus līdzekļus savu iespēju robežās piešķir pašvaldība, Ogres novadā piemaksājot 4,90 latus uz bērnu. 2001.gada MK noteikumi Nr.97 nosaka, ka valsts atbild par mācību līdzekļu izdošanu un iegādi. Valstij jāuzņemas lielāka atbildība par to, kāda ir mācību literatūra, kāda ir tās atbilstība, vai mācību grāmatas seko standartam.

No vienas puses tas tiek nodrošināts, taču bieži vien grāmatās trūkst kvalitatīvu uzdevumu, vingrinājumu bāzes. Bieži vien šo mācību grāmatu nevar izmantot bez darba burtnīcām, īpaši svešvalodās. Runājot par digitalizāciju, elektroniskie mācību līdzekļi atvieglotu somu svaru, bet cik ilgi var sēdēt pie datora? Izdevniecība "Lielvārds" informē, ka ir piekļuves kods grāmatām, bet tas maksā, tomēr salīdzinoši ar ierasto grāmatu ir lata ietaupījums.

Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji kritizē skolu direktorus, bet viņi ir spiesti iztikt ar tādiem līdzekļiem, kādus atvēl valsts. Skolotāji ir pozitīvi noskaņoti un domā par mācību procesa kvalitāti, lai arī jāizmanto ierastās grāmatas vai elektroniskie varianti. 2008.gadā stājās spēkā jaunais vidusskolas standarts ar ievērojamām prasībām dažādu mācību priekšmetu, tostarp ķīmijas, fizikas un bioloģijas apguvē, taču vēl līdz šim nav aprēķināts, cik izmaksā šo prasību īstenošana.

Kā planšetdators ietekmē veselību?
Lielvārdes novada Jumpravas vidusskolas direktora vietniece Guna Jansone: "Mācību grāmatas jāpērk nav, izņemot angļu valodu, jo tajā jāraksta iekšā un var izmantot vairākus gadus. Darba burtnīcas tiek izvērtētas un izmantotas pārsvarā 8. un 9.klasē matemātikā, kā arī sākumskolā. Izglītības ministra R.Ķīļa ieteiktā grāmatu digitalizācija ir koks ar diviem galiem, tomēr būtu jāsaglabā papīra formāta grāmatas, lai bērniem strādā rokas un galva. Nav izpētīta planšetdatoru ietekme uz veselību".

Jābūt skolas un vecāku sapratnei un sadarbībai
Ikšķiles novada domes izglītības speciāliste Māra Niedra: "Ikšķiles novada izglītības iestādes ir pilnībā nodrošinātas ar mācību grāmatām. Līdztekus valsts piešķirtajiem līdzekļiem finansē arī pašvaldība. Cerams, ka ar laiku varēs īstenot kādreizējo praksi par diviem grāmatu komplektiem. Viens būtu skolā, otrs mājās. Tas īpaši svarīgi vismazākajiem – soma kļūtu krietni vieglāka. Darba burtnīcas tiek laikus pirktas tad, ja savstarpēji vienojas pedagogi un skolēnu vecāki. Sākumskolas audzēkņiem tās nepieciešamas vairāk. Uzskatu, ka mācību līdzekļu digitalizācija jāievieš piesardzīgi. Laukos ne visur pieejams internets un iegādāts personiskais dators. Mācību grāmata audzina vērtības izjūtu pret rakstīto vārdu, kur nu vēl redzes problēmas, pārlieku ilgi sēžot pie datora. Par bezmaksas izglītību? Tā patiešām nav strikti definēta. Diezin vai skolām var pieprasīt pilnīgi visu nepieciešamo, ieskaitot zīmuļus un citus mācību palīglīdzekļus. Taču arī konflikti nav vajadzīgi – tie būtu tikai matu skaldīšana".

Darba burtnīcām neredz jēgu
Ogres ģimnāzijas ilggadējā skolotāja ar pusgadsimta stāžu, sociālā pedagoģe Ilze Voiciša: "Grāmatas skolēniem nav jāpērk, par darba burtnīcām vienojas skolotāji. Sociāli maznodrošināto ģimeņu bērni mācību līdzekļus var iegādāties, strādājot četras stundas skolā. Šobrīd tādi ir 20 bērni. Viens no darbiņiem – grāmatas mīkstos vākos apsiet ar līmlenti, jo nepaiet gads, un grāmata izjūk. Digitalizācijas projektu absolūti neatbalstu, jo jau pašlaik skolēni raksta kļūdaini, nespēj formulēt domu, bet datorgudrībās ir ģēniji. Neatbalstu arī izslēgšanu no skolas, jo tad būs ielas variants. Problēma ar agresīvajiem audzēkņiem jārisina ar skolotāja palīgu, kas uzturēsies klasē. Darba burtnīcām neredzu īstu jēgu".

Kas ir bezmaksas izglītība?
Ķeguma novada Birzgales pamatskolas direktors Valentīns Pastars: "Grāmatas nav jāpērk, bet skolotāji var izmantot ne vairāk kā trīs darba burtnīcas. Nepieciešamības gadījumā darba lapas var kopēt. Runājot par digitalizētajiem mācību līdzekļiem – tā ir laba lieta, bet jāsamēro ar ierastajiem mācību līdzekļiem. Novada dome Birzgalei šogad iedalīja 1200 latus mācību līdzekļu iegādei.

Kas ir bezmaksas izglītība? Vai tās ir pusdienas, drēbes, skolas somas ar tās saturu, braukšanas biļetes – plašs jēdziens".

Vecāki vēlas precīzu informāciju un valsts atbalstu
Aptaujājot vecākus, viedokļi par bezmaksas izglītību atšķiras. Ogrēniete Līga meitas mācību iestādi nevēlējās atklāt. Naudu mācību līdzekļu un apģērba iegādei nākas krāt visas vasaras garumā. Labi, ka grāmatas nav jāpērk, taču tāpat rēķins ir vismaz 70 latu liels. Taurupes vidusskolas sākumskolas meitenes māte vārdu atteicās minēt, jo baidās par sekām. No lauku skolām bērnam nekur nesprukt. Par darba burtnīcām ir tā – jaunāko klašu audzēkņiem jāpērk gandrīz visos priekšmetos, izņemot mūziku un vizuālo mākslu. Atsevišķas burtnīcas gan ir ļoti labas, piemēram, latviešu valodā un literatūrā. Ne visi pedagogi var sastādīt radošus, interesantus un dažādus uzdevumus, kas attīsta domāšanu un palīdz apgūt mācību vielu. Ogres novadā mītošā Ilze Sarkane par divu bērnu palaišanu skolā var pateikties vīram, kurš labi nopelna. Skaidrs, ka pedagogi un izglītības sistēma buksē. Līdzekļus varētu ņemt kaut vai no nesamērīgā aizsardzības budžeta vai ierēdņu armijas. Savukārt Anda Kalniņa no Ikšķiles novada cer uz tiesībsarga rīcību. Protams, mācību iestādēm trūkst līdzekļu. Varbūt viens no variantiem ir izglītības ministra Ķīļa iecerētais digitalizācijas projekts. Problēma jārisina valstiskā līmenī. Šobrīd skolu direktori ir ķīlnieki – "grozās", kā spēj. Galvenais – ne visos gadījumos vecāki tiek informēti par mācību līdzekļu iegādi, tāpēc nauda jāatliek savlaikus.