Jaunogres vidusskolā valsts valoda, vēsture un kultūra kļuvusi par savējo

Pēdējā laikā polāru uzskatu neiecietībā aktualizēts otrās valsts valodas jautājums. Pretēju viedokļu un savas karojošās taisnības sadurē diemžēl nopietni sarežģījušās starpetniskās attiecības Latvijā. Kā latviešu valodai sokas Jaunogres vidusskolā, kā strādā mācību priekšmetu pedagogi, vai progresīvo un inovatīvo ilggadējās direktores Ludmilas Sokolovas nostāju atbalsta skolēnu vecāki?

Sarunai ar "OVV" direktore aicināja arī savas vietnieces, latviešu valodas un literatūras skolotājas Viju Ziemeli un Ivetu Strodi. Abas Jaunogres vidusskolā radoši strādā jau 20 gadus.

Pedagoģes uzsver, ka izglītības iestādē jau kopš 1994.gada ieviesta bilingvālā apmācības metode. Šobrīd zināšanu, prasmju un iemaņu apguve notiek gan bilingvāli, gan tikai latviski un krieviski. Skola izvēlējās vienu no četriem valsts piedāvātajiem modeļiem, tas ir, katru gadu klāt nāca viens mācību priekšmets, kuru māca latviski. Vispirms bija mājturība, sports, mūzika un vizuālā māksla.

Protams, iesākumā nācās daudz strādāt ar vecākiem. Šobrīd viņu attieksme ir ļoti saprotoša. Bilingvālo apmācību noteikti vajag turpināt, jo ne visi bērni, kuru ģimenēs nerunā latviski, spēj iekļauties piedāvātajā sistēmā.

Pamatizglītības programmas ietvaros krievu valodā pasniedz ķīmiju un fiziku, savukārt vidusskolas klasēs – kulturoloģiju un, protams, dzimto valodu un literatūru. Fizikā un ķīmijā sarežģītākie termini jāskaidro abās valodās, bet angļu valodā saziņā noder pat trīs "mēles". Bērni netiek asimilēti, skolas gados iegūst labas valsts valodas zināšanas, spēj rakstīt, sacerēt un pat domāt latviski.

Viena valsts valoda un vienota sadzīvošana
Taujāta par pēdējā laikā sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos kultivēto divvalodību un starpetniskajām attiecībām, Ludmila Sokolova skumji secina: "Patiešām daudz «cilāta» divkopienu sabiedrība, bet nekas netiek darīts, lai robeža starp atšķirīgām pozīcijām nebūtu šķelta vēl un vēl. No vienas un otras radikālās puses tā ir bīstama kaitniecība. Lai saliedētu sabiedrību, nav jāraksta abstraktas integrācijas programmas, bet jāsēstas pie viena galda un jārunā. Politiķi sen atrāvušies no tautas, viņu vidū bieži dominē partejiskas intereses un sevis izcelšana. Uzskatu, ka katra valoda ir vesela bagātība, un tik mazā valstī cilvēkiem nevajadzētu naidoties. Protams, vieniem sirmgalvjiem allaž būs svēts 9.maijs, otriem – 16.marts. Nebūtu prātīgi konfrontācijā iesaistīt jauno paaudzi. Par otro valsts valodu? Esmu pārliecināta, ja Satversmē noteikta viena, tā arī jābūt. Neparakstījos par referenduma sasaukšanu, uz to iet negrasos. Eksistējot starpnacionālai saskaņai un cieņai, Latvijā nav problēmu nevienam. Jaunogres vidusskolā pedagogi patiešām ir zelta graudi, kuri iemāca mīlēt savu dzimteni, cienīt latviešu svētkus, iepazīt tradīcijas. Skolas absolventi veiksmīgi turpina mācības citās izglītības iestādēs – gan profesionālajās skolās, gan augstākajās mācību iestādēs – latviešu valodā, veiksmīgi iekļaujoties darba tirgū. Starp citu, mūsu vecāki ir īpaši priecīgi, ja viņu bērnu klases audzinātāja ir latviešu valodas skolotāja."