Vai mūsu pārnovadu pedagogi atbalsta mācību gada pagarināšanu?

Latvijā ir garākais skolēnu vasaras brīvlaiks Eiropā, bet mācību intensitāte visai ievērojama. Roberta Ķīļa vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) spriež, kā varētu izlīdzināt mācību slodzi. Drīzumā būs jāpieņem Ministru kabineta noteikumi par nākamā mācību gada sākuma un beigu laiku. Šobrīd notiek domu apmaiņa, kurā iesaistījusies liela daļa sabiedrības.

Pašreizējais mācību cēliena modelis visiem zināms. IZM piedāvā divus jaunus variantus.

Pirmais – mācību gada sākums ir augusta pēdējā nedēļa; rudens brīvlaiks – viena nedēļa oktobra beigās; Ziemassvētku brīvdienas trīs nedēļas; pavasara brīvsolis – viena nedēļa Lieldienu laikā, otrais pavasara brīvsolis maija sākumā; mācību gads beidzas īsi pirms Jāņiem.

Otrajā variantā uz skolu jānāk 1.septembrī, bet Ziemassvētku brīvdienas ilgst tikai divas nedēļas. Pārējie atpūtas termiņi un laiki nemainās.

Kādi par vai pret argumenti mācību gada pagarināšanas jautājumā ir Ogres, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes novada skolu vadītājiem un pedagogiem?

Madlienas vidusskolas direktore, angļu valodas skolotāja Alda Karaseva: «Neesmu kategoriski pret, tomēr mācību gada pagarināšanai lietderību nesaskatu. IZM iecere šķiet kārtējā sekošana ārzemju skolu paraugam. Ideja ir pamesta, bet vai rūpīgi izvērtēti apstākļi, paredzamie ieguvumi ilgtermiņā. Galvenais reformu mērķis – uzlabot izglītības kvalitāti. Domāju, ka pāris nedēļas neko būtiski nemainīs. Jau tagad virkne skolēnu, kuru sekmes bijušas vājas, pēc mācību gada darbojas vēl divas nedēļas. Vispirms vajadzētu rūpīgi izvērtēt mācību saturu.»

Ogresgala pamatskolas direktores vietniece mācību darbā, sākumskolas skolotāja Anita Gutāne: «Esmu pret IZM ieceri. Mācību laikam jāpaliek nemainīgam, varbūt varētu vēlēties brīvdienu vienmērīgāku sadalījumu, tomēr noteikti būtu jāievēro skolēnu vecuma atšķirības.”

Birzgales pamatskolas direktors, bioloģijas skolotājs Valentīns Pastars: «Ja sabiedrība uzskata, ka mācību gads jāpagarina pedagogiem, esmu par. Jau tagad viņu lielākā daļa strādā līdz Jāņiem un skolā atgriežas augustā, lai sakārtotu klases. Pirms septembra tiek rīkoti arī kursi un semināri. Skolēniem – nē. Sēdēt pāris liekas nedēļas – jau maijā grūti noturēt.»

Lielvārdes pamatskolas matemātikas skolotāja Lita Lipska: «Papildus darba nedēļas neko nepalīdzēs. Drīzāk IZM vajadzētu padomāt, kā saskaņot izlaiduma eksāmenus vidusskolā ar iestājeksāmeniem augstskolā. Vienīgais, ko varētu mainīt, – saīsināt ziemas brīvlaiku.”

Ikšķiles vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Zane Bēķe: «Neesmu kategoriski par vai pret. R. Ķīli augsti vērtēju kā personību, redzēsim, kā viņam veiksies, reformējot izglītības sistēmu. Radikālisms reizēm pat ļoti vajadzīgs. Viens no mācību gada pagarināšanas plusiem ir ietaupīt vienu gadu, lai skolēni iegūtu pamatizglītību 18 gadu vecumā. Garajā vasaras brīvlaikā vecākiem (sevišķi tiem, kuri strādā ilgas stundas) jādomā, kur likt savas atvases. Protams, lielas rezerves slēpj mācību priekšmetu programmas. Uzskatu, ka daudzviet tās ir pārāk sarežģītas un piesātinātas – vajadzētu saīsināt, pietuvināt dzīvei. Pat tie audzēkņi, kuri pēc vidusskolas iecerējuši studēt Stradiņos, bioloģijā redz visai neobligātu vielu.»

Visu rakstu lasiet laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" 16.decembra numurā.