Ikšķiles estrādē dzied un dejo skolēni no četriem novadiem (fotogalerija)

Sestdien, 22.maijā, Ikšķiles estrādē norisinājās Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadu skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki "Nāc gavilēt pie Daugavas". Svētkos piedalījās vairāk nekā 1600 dziedātāju un dejotāju, no kuriem lielākā daļa (deviņdesmit procentu!) ir X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki.

Novadu Dziesmu un deju svētku repertuārs bija identisks tam, ko jaunieši sagatavojuši lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. “Protams, mēs nevarējām parādīt visu repertuāru, jo tad koncerts ilgu gandrīz piecas stundas. Veidojot koncertu Ikšķilē, vadījāmies pēc principa, lai katrai dejotāju vai dziedāju grupai būtu iespējams sevi parādīt, jo tikai tā var radīt kopības izjūtu,” atklāj deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreija.

Pirms lielā koncerta dalībnieki devās svētku gājienā no Sv.Meinarda evaņģēliski luteriskās  baznīcas līdz Ikšķiles estrādei. Krāšņais svētku gājiens pa Ikšķiles ielām sagādāja patiesu prieku gan dalībniekiem, kuri to paveica dziedādāmi un dejodami, gan skatītājiem, kuri uz brīdi piestāja ielas malā.

Suntažu vidusskolas 3.-4.klašu deju kolektīva “Masalīši” mazās dejotājas Ogrenet pastāstīja, ka gājiens ļoti paticis, tikai vienīgā bēda, ka “daži gājiena dalībnieki brīžiem apstājušies”.

Daudz nopietnākas  problēmas nomāc viņu vadītāju Skaidrīti Andževu, kura uz novadu svētkiem bija ieradusies ar vēl vienu - 8.-10.klašu deju kolektīvu. Ja mazie “Masalīši” jau ir ceļa jūtīs uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, tad viņu vecākajiem biedriem, neraugoties uz deju skatē iegūto I pakāpi, būs jāpaliek mājās.

“Suntažu vidusskolas 8.-10.klašu deju kolektīvs ir to divdesmit deviņu deju kolektīvu vidū, kuri nevarēs piedalīties svētkos tikai tāpēc, ka valstij trūkst naudas. Pamatskolu grupā deju kolektīvi svētkos varēs piedalīties, sākot no 39 skatē iegūtiem punktiem, bet vidusskolu grupā konkurence ir daudz lielāka. Svētkos dejos tikai tie kolektīvi, kuri ieguvuši 41 punktu, bet mūsējiem ir 40 punktu. Tas nav godīgi, un tas nav taisnīgi,” savu viedokli pauž Sk.Andževa.

Deju kolektīva vadītāja noskaidrojusi, ka vietas uz deju laukuma pietiek arī pāri palikušajiem 29 kolektīviem, bet vainojams ir vienīgi naudas trūkums – nedaudz vairāk par 17 tūkstošiem latu (katram kolektīvam izdevumi plānoti 600 latu apmērā). Sk.Anževa klusi cer, ka līdz jūlijam vēl tālu, un varbūt vēl kaut kas  mainīsies, jo visi  jaunieši ir gatavojušies svētkiem.

Par kārtību svētku laikā gādāja Ikšķiles novada pašvaldības policija un brīvprātīgie palīgi, dežurēja arī ātrā palīdzības brigāde.  Pārkaršana saulē, nobrāzumi un noberzumi – tās ir galvenās sūdzības, ar kurām pēc palīdzības pie mediķiem vērsušies bērni, stāsta Ogres rajona slimnīcas Neatliekamās palīdzības nodaļas vadītāja Urzula Jasukeviča.

Koncerta noslēgumā tika sumināti skolu direktori un kultūras iestāžu vadītāji, bez kuru līdzdalības nebūtu iespējams šis vērienīgais pasākums. Svētku panākumu atslēga glabājās arī deju kolektīvu virsvadītāja Ilmāra Dreijas, koru virsdiriģentes Gunita Bičules un svētku režisores Daces Ādamsones pārziņā.

Dziesmu un deju svētkos piedalījās visu četru novadu vadība – Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols, Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis un Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

“Mēs esam ļoti priecīgi un gandarīti, ka šie svētki norisinās mūsu novadā un tieši Ikšķilē, jo šāda mēroga pasākums pie mums notiek pirmo reizi,” sveicot svētku dalībniekus un viesus, teica namatēvs,  Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.