Ogres 1.vidusskola iesaistījusies starptautiskā projektā, kas var izmainīt Latvijas likumdošanu un palīdzēt ar disleksiju sirgstošiem bērniem

Pagājušā gada nogalē Ogres 1.vidusskola kļuvusi par  Eiropas Savienības mūžizglītības programmas  atbalstītā projekta “Skolotāji, psihologi un vecāki – disleksijai”  dalībnieci. Ar dalību projektā Ogres novada lielākā skola gatavojas paveikt nozīmīgas lietas – ierosināt izmaiņas Latvijas likumdošanā un izstrādāt metodiskus materiālus pedagogiem, vecākiem un psihologiem, lai palīdzētu bērniem, kuriem ir disleksijas problēmas.

Tekstu lasa pa burtiem, maldās mežā un nevar aizsiet kurpju šņores

Aiz šī daiļskanīgā vārda “disleksija” slēpjas visai nopietnas problēmas - ar disleksiju saprot lasīšanas traucējumus, kas izpaužas apgrūtinātā burtu pazīšanā, grūtībās sapludināt burtus zilbē un zilbes vārdā, kas noved pie nepareiza vārda skanējuma un izkropļotas vārda izpratnes. Bērns vai pieaugušais, kam ir disleksija, lasa pa burtiem, un viņš izlasīto var arī nesaprast.

Lasīšanas traucējumi ir tikai viens no disleksijas paveidiem, bērnam var būt problēmas arī ar kreisās un labās puses noteikšanu, viņš ar grūtībām orientējas telpā, nespēj patstāvīgi aizsiet kurpju šņores, jo daļai bērnu, tāpat kā pieaugušo, smadzeņu centri nav tajās pašās vietās, kā citiem cilvēkiem.

Disleksija nebūt nav kāda reti sastopama kaite, tās radītās problēmas ir raksturīgas 30 līdz 40% planētas iedzīvotāju. Mēs bieži vien neizdomājamies, ka nespēja orientēties mežā liecina par koordinācijas traucējumiem. Arī tā ir disleksija, kas var izpausties  pieaugušiem cilvēkiem.

Apzināt problēmu, to saprast un kopīgiem spēkiem risināt

“Galvenais ir palīdzēt bērnam saprast, ka viņš ir citādāks – nevis slims un tāpēc atbrīvojams no mācībām,” projekta būtību skaidro Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane.

Tieši tāpēc skolas pedagogi, atbalsta personāls izglītojas šajā virzienā un gatavi mācīt arī vecākus. “Mēs par šo problēmu esam runājuši pirmo klašu vecāku sanāksmē, un interese ir ļoti liela,” atklāj I.Tamane.

Projektā šobrīd iesaistījušies 10 Ogres 1.vidusskolas pedagogu un speciālistu, bet viņu loks paplašinās. Pateicoties pašvaldības projekta par atbalsta personālu izglītības iestādēs, skolā uzsāks darbu vēl viens psihologs, logopēds un sociālais pedagogs.

Ko iesākt skolā ar bērnu, kam ir disleksija?

Ja medicīniskā komisija devusi atzinumu, ka bērnam ir disleksija, viņš var turpināt mācības speciālajā skolā vai korekcijas klasē, bet var arī integrēties vispārējās izglītības mācību iestādē.

Piemēram, skolēns, kam ir disleksija, dažus mācību priekšmetus varētu apgūt atsevišķi no pārējiem. Veicot matemātiskus aprēķinus, šiem bērniem varētu atļaut izmantot kalkulatoru, kamēr citi rēķina galvā, tāpat viņiem varētu atvēlēt vairāk laika atbildes sagatavošanai eksāmenā vai pat skolotājs varētu viņam nolasīt priekšā tekstu ar veicamajiem uzdevumiem. Tie ir daži ieteikumi, ko projekta dalībnieki gatavi ierosināt darbam ar disleksiju sirgstošiem bērniem.

Likumus jāattiecina uz visiem vienādi

Visus šos atvieglojumus skolā var piemērot tikai tiem bērniem, kam ir dots medicīniskās komisijas atzinums. “Es nedomāju, ka disleksiju jānosaka tikai medicīniskajā komisijā. Jebkurš priekšmeta skolotājs var klasē konstatēt bērnus, kam ir disleksijas problēmas, un ar viņiem strādāt,” norāda I.Tamane.

Runājot par izmaiņām Latvijas likumdošanā, ko gatavi ierosināt projekta dalībnieki, vispirms ir nepieciešams nodefinēt, kas īsti ir disleksija – vai tā ir slimība un to konstatē ārsts, vai tie ir tikai lasīšanas traucējumi?

 “Pie mums ministrijas līmenī šobrīd ir pateikts, ka tie ir vienkārši lasīšanas traucējumi bērniem. Bet tie nav tikai lasīšanas traucējumi, jo tas bērns ir citādāks,” norāda I.Tamane. Un turpina: “Vajag saprast, kas ir kas – mediķi domā vienu, logopēdi - otru, psihologi – trešo, bet ministrijas ierēdņi – ko citu.”

Valstīs, kas piedalās projektā – Turcijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā un Lietuvā – likumdošana šajā jomā ir sakārtota, un no saviem sadarbības partneriem pieredzi ir gatava arī pārņemt arī Latvija.

Aprīlī, kad projekta dalībnieku tikšanās plānota mūsu valstī, uz to paredzēts uzaicināt arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus.