Vai rudenī sūtīsim bērnus mūzikas un mākslas skolā?

Pēdējo dienu  laikā aktulizējies jautājums par valsts dotācijas, kas paredzēta pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, piešķīrumu un tās apmēriem. Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka mūzikas un mākslas skolām piešķirtais finansējums samazināts par 80%, satraucis audzēkņu vecākus.

“Nākotne ir pilnīgi miglā tīta. Zināms vien tas, ka finansējums sarucis līdz vienai piektdaļai. Tas nozīmē samazināt stundas, atlaist pedagogus, noteikt mācību maksu,” pašreizējo situāciju skaidro Ogres mūzikas skolas direktors Guntis Pļavnieks.

No darba mūzikas skolā jau aizgājuši divi pedagogi, divi vēl šo iespēju apsver. Strauji samazinoties valsts dotācijai, aktuāls kļūs jautājums par mācību maksas noteikšanu, kas, pēc Gunta Pļavnieka aprēķiniem, varētu būt aptuveni 20 latu mēnesī. Pašlaik Ogres mūzikas skolas audzēkņu vecāki maksā 7 latus mēnesī, kas arī ne vienam vien rada problēmas.

Ogrenet uzrunāja kādu Ogres mūzikas skolas klavieru nodaļas audzēknes māmiņu, kas viena pati audzina septiņus bērnus, no kuriem trīs vēl ir skolnieki. Meita dzied vokālajā studijā un jau piekto gadu apmeklē arī mūzikas skolu. Šobrīd par meitas izglītošanos  mūzikas skolā nav jāmaksā, jo to paredz daudzbērnu ģimenei piešķirties atvieglojumi. “Arī tad, ja būs jāmaksā, tik un tā sūtīšu meitu mūzikas skolā, jo viņai tas padodas un sagādā prieku,” pārliecināta sieviete. Tajā pašā laikā ar skumjām secina, ka ne visiem vecākiem pietiks uzņēmības un daudzi talantīgi bērni tādā gadījumā paliks ārpus skolas sienām.

Arī  kāda Ogres mākslas skolas audzēkņa mamma Ogrenet apgalvoja, ka ir ar mieru maksāt kaut vai 25 latus mēnesī, lai tikai dēls pabeigtu skolu. “Nu jau atlicis tikai viens gads, ko mācīties. Piedevām viņš ir nodarbināts četras reizes nedēļā pa trim stundām, kas pusaudža vecumā nav mazsvarīgi. Tagad jau nekas nav par velti,” saka māmiņa. Un piebilst: “Mākslas skolas direktors arī teica, ka, lai tur vai kas, bet skola pastāvēs. Pedagogi, ja tas būs nepieciešams, esot ar mieru strādāt pat par mazāku atalgojumu”.

Ogres mākslas skolas vadības pronozes par mācību iestādes pastāvēšanas apdraudējumu uzzināt neizdevās, jo gan direktors, gan vietniece pašlaik atrodas atvaļinājumā. Budžeta samazinājums skar arī  bērnu un jauniešu centru, sporta skolu un citas interešu izglītības iestādes. Par Ogres novada izglītības iestāžu turpmāko darbību kopā ar pašvaldību šonedēļ diskutēs skolu direktori.

Pašvaldību ziņā ir izlemt - šīs skolas rudenī būs tukšas vai arī to uzturēšana tiks novelta uz vecāku pleciem. Kultūras ministrija līdz 1.augustam gaida vēstules no pašvaldībām, vai tās ir izlēmušas skolas apvienot vai likvidēt. Līdz šim mūzikas un mākslas skolām pašvaldības finansēja telpas, materiālo bāzi un saimnieciski tehniskā personāla algas. Izglītības un zinātnes ministrija caur speciālām mērķdotācijām dotēja pedagogu darba algas. Bet vecāku maksājums esot bijis tikai simbolisks.

"Valsts dotāciju noteikti jāturpina piešķirt, jo pretējā gadījumā tiktu nopietni apdraudēta Latvijas unikālā kultūrizglītības sistēma. Lai arī starptautiskie finanšu eksperti norāda, ka vairumā pasaules valstu nav pieņemts valstiski atbalstīt pašvaldību pārziņā esošās kultūras un interešu izglītības iestādes, es uzskatu, ka mūsu kultūrizglītības sistēmas pirmais posms - bērnu mūzikas un mākslas skolas - ir svarīga valsts kultūrpolitikas sastāvdaļa,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis.