Kas būtu jāapspriež, pirms uzsākt kopdzīvi, arī... atsākot dzīvot kopā pēc karantīnas

Palielināt attēlu

Sākot dzīvot kopā daudz ciešāk,vai nu pēc karantīnas, vai pēc pāra vai personiskās krīzes, vai vienkārši uzsākot kopdzīvi, mēs viens otru ieraugām citā gaismā.

Nākas mācīties daudz lielāku pielāgošanos kopējai sadzīvei. Jā, dzīvojot atsevišķi, būt neatkarīgam bija patīkami, pāris pat varēja pavadīt kopā daudz laika. Tomēr dzīvošana zem viena jumta var izrādīties liels pārbaudījums, piemēram, finanšu sadale, zināma atkarība no otra cilvēka, seksuālās vēlmes jaunajos apstākļos. Līdz pat tam, ka varat sākt apšaubīt attiecību nākotni. Tādēļ godīgas sarunas par kopējo nākotni- lūk, mierīgu un patīkamu attiecību pamats. Izrunājamo jautājumu saraksts ir garš, tādēļ nav jācenšas visu apspriest vienā vakarā. Tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Visu sarakstu var sadalīt pa vairākām sarunām. Pirmkārt ir jāatrisina vissvarīgākie jautājumi, bet citus var atstāt pat uz brīdi, kad problēma uzrodas.

Finanses

Būdami viens par otru sajūsmā, jauns pāris šādus jautājumus bieži izlaiž. Taču šis punkts var kļūt aktuāls jau pēc pirmā mēneša, kad ir jāveic pirmā rēķinu apmaksa.  Paradums kavēt maksājumus, pārāk lieli izdevumi, uzkrājumu neveidošana, tie ir pamatoti katra cilvēka individuāli paradumi, tomēr tie var apdraudēt attiecības. Bet koferi stādēļ vēl nav jākravā. Šī lietas ir grūti sakārtot, jo finansiāli paradumi veidojas diezgan agri un ir grūti panākt, lai cilvēka mainās. Tomēr palīdzēs tas, ja sakārtosiet budžetu, būsiet viens pret otru atklāti vai pat lūgsiet pāru terapeita palīdzību.

Būtu labi sadalīt, kurš sekos kārtējo rēķinu apmaksai. Kā tiks tērēta nauda kopējiem pirkumiem? Kāda budžeta daļa tiks tērēta papildus izmaksām, piemēram, ēdienreizēm ārpus mājas? Kādi tēriņi katram šķiet svarīgi, piemēram, mēbeles, apģērbs, žurnāli, skaistumkopšanas salons, koncerti?

Kāds ir katra cilvēka finansiālais balanss, piemēram, kredīti? Kādi katram ir individuālie mērķi, kuru piepildīšanai nepieciešamas finanses, piemēram, mācības, ietaupījumi, dzīvesvietas pirkšana. Ļoti reti ir tā, ka ienākumi pārī ir līdzīgi un ka tas saglabājas uz visu mūžu. Kādam var sākt augt karjera, bet kāds cits var vēlēties nomainīt darbu uz ko mierīgāku, bet mazāk apmaksātu. Kādam no pāra var nākties vairākus gadus  pavadīt mājās ar mazu bērnu. Ir svarīgi, lai katrs justos komfortabli un savā vietā.

Galvenais ir atcerēties, ka nemācēšana apieties ar naudu nav iedzimta slimība. Pārvaldīt finanses var un vajag mācīties. Mācieties viens no otra un pārņemiet labus ieradumus!

Sadzīve

Liekas: es zinu, kā dzīvo otrs cilvēks. Tomēr, kad sākas vai atsākas kopdzīve, aina var mainīties. Strīdi par to, ko katram no jums nozīmē tīrs vai netīrs mājoklis var nebeigties nekad. Tādēļ ir vērts pārrunāt arī pienākums, ko katrs pildīs mājās. Ir ne tikai jātīra māja, bet arī jāmazgā un jāgludina veļa, jāmazgā trauki, jāiznes ārā atkritumi, jāpērk produkti, jāgatavo maltītes. Iesākumā var sarunāt, kurus no pienākumiem katram ir vieglāk pildīt. Ja ir pienākumi, kuri nepatīk nevienam, tad ir vērts sastādīt grafiku.

Nākamais jautājums – vai kādam ir īpaša ēdienkarte vai diēta? Kurš pirmais iet dušā, ja vienlaicīgi dodaties uz darbu? Vai ir jāuzlabo dzīvesvieta, piemēram remonts, mēbeles? Kurš to darīs? Kur katrs no jums jaunajā dzīvesvietā saliks sev svarīgās un nepieciešamās mantas? 

Attiecības

Daudziem pāriem kopdzīve nozīmē nākamo soli attiecību attīstībā. Kopdzīve norāda uz to, ka pāris būs kopā ilgāku laiku. Ja neesat apsprieduši ilgtermiņa mērķus, ja neskaita kopēju sadzīvi, tad var rasties problēma – sapratne par to, ka ‘nesēžat vienā laivā’ un jums nav kopēja nākotnes redzējuma. Svarīgi ir runāt par problēmām, kamēr tās vēl nav samilzušas. Jebkura lieta, kas sākumā šķita mīlīgs sīkums, vēlāk var izvērsties lielā aizkaitinājumā, par kuru ir aizvien grūtāk runāt. Tādēļ atkal ir vērts uzdot jautājumus.

Ja kādam no pāra ir tāda nepieciešamība, tad cik vakarus nedēļā plānojat atpūsties, vai pat vakariņot vieni? Ko darīt, ja vienam no jums ir vēlme nedaudz laika pavadīt vienatnē? Varbūt ir iespēja noorganizēt katram savu ‘stūrīti’ esošajā dzīvesvietā? Kā pavadīsiet kopā laiku? Dzīvojot atsevišķi, dažādas aktivitātes noorganizēt ir vieglāk, bet dzīvojot kopā, daudz vieglāk ir ‘noslīdēt’ līdz tam, ka visu brīvo laiku pavadām dīvānā skatoties seriālus. Ar laiku arvien grūtāk paliek izdomāt, ko citu var darīt citu, bet tas rada garlaicības sajūtu. Tādēļ ir jāizdomā kopējas nodarbes vai hobiji.

Kurš no jums būs atbildīgs par draugu un radu apciemojumu kalendāru? Tas var būt arī kopējs, kurā katrs var ierakstīt kopējās ciemošanās un braucienus. Vai sakrīt jūsu priekšstati par attiecību attīstību? Daži vēlas precēties pēc pāris mēnešiem, bet citi – pēc vairākiem kopā nodzīvotiem gadiem. Pārāk biežas sarunas par nākotnes plāniem var radīt strīdus, tomēr citreiz tie ir nepieciešami. Vai jums abiem ir nepieciešams no rīta, ejot uz darbu, īpaši atvadīties vai vakarā īpaši sagaidīt? Liekas – šī ir pārāk liela iedziļināšanās sīkumos, tomēr visi šie momenti tik tiešām ir svarīgi.

Jebkādas tradīcijas vai to neesamība šajā sakarā ir normālas, ja vien tās apmierina jūs abus un neliek vienam no jums justies tā, it kā kaut kas ietu greizi. 

Robežas

Kādas ir jūsu katra individuālās robežas? Cik daudz jums katram ir pieņemami, ka otrs cilvēks pār plecu lasa jūsu īsziņas vai e-pastu? Ir vērts pārrunāt uzticēšanās un privātuma tēmu. Jūs to neuzzināsiet, kamēr to savā starpā nepārrunāsiet. Kādas ir jūsu pāra robežas? Daudzus momentus jūsu pārī tik tiešām ir vērts apspriest ar draugiem, tomēr ir lietas, par kurām nav jāzina nevienam citam, izņemot jūs. Ir svarīgi, cik tālu šī robeža tiek nolikta, jo katram no mums ir atšķirīga personiskās dzīves izpratne. Gan personisko, gan pāra robežu saistībā ir nepieciešams ieviest likumus.   

Daudz kas no minētā tik tiešām ir sīki paradumi, tādēļ tos ir viegli mainīt. Galvenais ir par to visu runāt, pirms tie spirālveidā neiziet ārpus kontroles un abas puses nepaliek dusmīgas. Apzinieties savas vajadzības un izsakiet savas vēlmes un runājiet par to. Kopdzīves uzsākšana nenozīmē, ka ir pilnībā jāatsakās no vecās dzīves. Tomēr, ja kāds no pāra vēlas visu saglabāt tā, kā tas bija, kad pāris dzīvoja atsevišķi (piemēram, kad notiek maltīte, kāda tā ir, gulētiešanas laiks, celšanās, hobiji, sociālā dzīve, atbildības) un atsakās to saskaņot ar partneri, tad tas var radīt pārī šķelšanos. 

Ļaujiet sev pie jaunās situācijas pierast. Paies kāds laiks, kamēr jaunajos paradumos ierakstīsieties. Katru jaunu problēmu ir vērts apspriest, tiklīdz tā uzrodas. Plānojiet un esiet viens pret otru godīgi. 

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks „iestrēgst” situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.