Pāris - krīzes apstākļos

Palielināt attēlu

Lielākajā daļā mūsu personiskajās vai sabiedrības krīzēs pēc atbalsta un mierinājuma mums ir iespēja griezties pie citiem cilvēkiem. Šīs krīzes apstākļos pašizolācija ir ieteikums, vai tā notiek pat piespiedu kārtā. Tas mūsu partnerim uzliek lielu nastu. Pat pašos labākajos apstākļos mēs līdzās esošo cilvēku varam nogurdināt ar saviem nebeidzamajiem stāstiem, vērojumiem un uztraukumiem - kurus esam pieraduši atskaņot.

Šobrīd mēs ar saviem dzīvesbiedriem atrodamies nelielās telpās. Šiem apstākļiem ir pieejama niecīga vai vispār nekāda atelpas iespēja. Nākas sabalansēt darba un personīgā dzīve 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā. Un, ja šim maisījumam tiek pievienoti klāt arī mazi bērni vai pat pusaudži, tad tā var kļūt par īstas katastrofas vai, vēl sliktāk, šķiršanās recepti.

Šādos apstākļos geštaltterapijā iesaka, pirmkārt ik pa brīdim paņemt pauzi -ŠEIT & TAGAD princips un pavērot -KĀ / KĀDĀ VEIDĀ? princips -gan savus, gan partnera uzvedības modeļus:

1. KĀ krīzes laikā tiek uztverta informācija? – kāds to dara nepārtraukti, cits ar pauzēm;

2. KĀ ārkārtas situācijāļaujam sev izsīkt? – kāds ļoti raizējas par visa veida riskiem, bet cits fokusējas uz ierastās dzīves ritma saglabāšanu;

3. KĀ krīzes laikā dzīvojam pasaulē – kāds izmanto strukturētu, mērķtiecīgu, kontrolējošu un radošu pieeju, cits ir vairāk pasīvs un fatāls.

Kādas ir iespējas nodrošināties pret to, lai jūsu savienība nekļūtu par pandēmijas upuri?

Komunikācija. Veselīgu attiecību atslēga ir komunikācija. Un nav pat svarīgi, cik ilga ir komunikācija, galvenais – censties to darīt. Protams – izaicinājums var būt pāra atšķirīgās pieejās dažādām lietām (kuras jau uzskaitīju augstāk). Un tieši tādēļ vienīgā izeja ir – komunikācija.

Telpas izmantošana.Ierastajā sadzīvē vismaz vienam no partneriem bija iespēja izmantot arī ārpasaules telpu. Tagad, dažādās konfigurācijās, bet atrodamies zem viena jumta. Tādēļ šajos apstākļos īpaši svarīgi ir atrast laiku un telpu pabūt vieniem – par to savstarpēji vienojoties. Pie kam – arī noskaidrojot, vai esmu personība, kurai, lai tiktu galā ar savām emocijām, ir nepieciešams otrs cilvēks, vai nav.  Te ir svarīgi, lai mēs savas vajadzības nesāktu uzskatīt par sava partnera vajadzībām.

Uztveram viegli.Nupat bija 1.aprīlis – smieklu diena - tādēļ pievienojam visam humora devu. Kopā strādājot mājās, mēs varam savā starpā ieviest, piemēram Pēteri, kurš pastāvīgi atstāj izlietnē netīru krūzīti.

Sarunājam un ieviešam noteiktu kārtību. Līdz ar jaunas sadzīves (krīzes apstākļu) sākumu, var parādīties nepieciešamība ieviest jaunas lomas, tādēļ nosakām jaunu kārtību: sarunājam, kurš gatavos ēst, kurš nodarbosies ar tīrīšanas darbiem, utt. Būtu labi sarunāt arī laiku, kad apsēžamies un runājam par savām gaidām vienam pret otru esošajos apstākļos.  

Meklējam palīdzību. Regulāra terapija var palīdzēt iziet cauri pat vistrauksmainākajām situācijām. Ir vērtīgi, ja ir kāds, ar kuru parunāt par problēmām. Šajos apstākļos tas ir kļuvis vēl pieejamāk, jo terapija ir pieejama tiešsaistē. Bezmaksas krīžu speciālisti pa tālruni ir sazvanāmi diennakti. 

Neuzspiežam partnerim seksuālas attiecības.Pirmkārt vīrusa laikā risks saslimt no otra cilvēka ar vīrusu palielinās, bet otrkārt stresa apstākļos ir kavēts arī libido, tādēļ vēlme pēc seksuālām attiecībām var būt samazināta, salīdzinot ar ierasto. Krīžu laikā ir normāli, ja seksuāla interese ir mazinājusies. Ja tas neattiecas uz mums, tad atceramies, ka tas var attiekties uz partneri. Gan kaunināšana, gan pārmetumi var radīt tikai vēl lielāku stresu vai radīt sliktu omu.

Fokusējamies uz sīkumiem. Eksistenciāli biedi mūs jau tāpat apņem no visām pusēm. Panikas stāvokļi attiecības tikai sarežģī. Ievelkam elpu un fokusējamies uz mazām lietām – it sevišķi tām, kuras var būt patīkamas otram cilvēkam. Kaut vai apstāties un pateikt savam partnerim: Paldies! 

Galvenais ir atcerēties, ka abām pusēm, protams, veselā saprāta robežās, ir taisnība. Un katrs no mums ir pelnījis ieklausīšanos. 

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.

Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks „iestrēgst” situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.