Sveicināti "jaunā laikmetā"!

Palielināt attēlu

Es esmu geštaltterapeite. Tādēļ sākšu ar to, ka paskaidrošu, ka geštaltterapija strādā ar bio-psiho-sociālajiem personības aspektiem nevis statiskā līmenī, bet gan elastīgi, vadoties no katra cilvēka individuālās koncepcijas, pamatojoties uz apzināšanos, uz kontakta veidošanas prasmēm un uz  pašatbalstu.

Tādēļ - vislabākā stratēģija ir: dot sev to, kas man esošajā situācijā ir vajadzīgs esošajos iespējamos dzīves apstākļos.

Pēdējā nedēļā novēroju, ka pastāv tendence paļauties dažādiem uztraukumiem, tai skaitā ļaut vaļu arī dažādām, ar vīrusu nesaistītām, personiskajām un situāciju krīzēm.

Bet, ir arī cits veids, kā tikt galā ar esošo situāciju – procesus vai nu analizējot, vai pieejot tām "filozofiski". Vienmēr uzsveru: neviens veids nav ne pareizs, ne nepareizs. Vajadzības mums katram ir dažādas, tās apmierinām dažādos, bieži pat šķietami paradoksālos veidos.

Tieši tādēļ nebūšu oriģināla, bet uzskaitīšu vēlreiz svarīgākos ieteikumus, uzticoties tam, ka katrs nobriedis cilvēks pats spēs no visa izvēlēties un darīt atbildīgi to, kas viņam ir vispiemērotākais.

Tātad, ja vērojam sevi un pamanām, ka mūsu reakcijas uz esošo situāciju kļūst pārāk traucējošas- rodas panika, stress, bailes, tad iesaku :

1. pārliecināmies, ka darām visu iespējamo, lai es pats un mani tuvinieki būtu drošībā -mazgājam rokas, veicam dezinfekciju, pēc iespējas paliekam mājās, vēdinām telpas, vērojam savu veselības stāvokli; 

2. pētām pieejamo statistiku par esošo situāciju -kas ir jaunais vīruss, kam tas visvairāk draud, kādi ir ierobežojošie faktori;

3. ievērojam informācijas higiēnu -uzticamies tikai drošiem informācijas avotiem, nediskutējam par situāciju, ja tas izraisa paniku, nekoncentrējamies tikai uz negatīvu informāciju, izvēlamies atbalstošas ziņas, sociālajos tīklos pavadīto laiku miksējam ar vienkāršiem mājas darbiem;

4. necenšamies kontrolēt to, ko nespējam ietekmēt - jo tad bezspēcības sajūta tikai pieaug, atzīstam savus ierobežojumus un darām tikai to, kas ir no mums atkarīgs. Izdomājam gan dažādus rīcības plānus dažādās situācijās, gan ko varam darīt esošajā situācijā, piemēram, beidzot pabeigt sen neizdarītas lietas. Tas atgriezīs kontroli pār esošo situāciju;

5. parūpējamies paši par sevi -attālināts darbs, izgulēšanās, sevis izklaidēšana, pieejamie hobiji, sen iecerētas lietas.

Atceramies! -panika, tās ir bailes no nezināmas nākotnes.

Tādēļ, ik pa brīdim ieslēdzam veco un labo "ŠEIT un TAGAD" principu, kuram geštaltterapijā pievieno klāt vēl trešo sevis vērošanas principu "KĀ -?" Kā/kādā veidā es ar šo visu tieku galā?

Iesaku izmēģināt 10 punktu programmu:

1) ik pa brīdim pieslēdzam sevi pie savām 5 maņām, ko tieši šajā mirklī sajūtam – nosaucam 1 smaržu, 1 garšu, 1 vizuālo objektu, 1 audio objektu, 1 taustes objektu  un tad dzīvojam tālāk;

2) rosoties vai tieši pretēji - nerosoties savās gaitās, sevi ik pa brīdim sakām: "Tieši tagad es…un sakām, ko šajā brīdī darām, piemēram, es klikšķinu pa taustiņiem". Cenšamies palikt tagadnē un bez nepieciešamības neskriet ar domām uztraucošā nākotnē;

3) jebkurai lietai/informācijai – ļaujam savā prātā ienākt… un tad ļaujam aiziet;

4) ik pa brīdim atceramies veco labo teicienu: "Arī šis pāries";

5) sadalām sevi divās daļās – domātājā/darītājā un tajā, kurš šo domātāju vēro. Tā kādu brīdi padzīvojam;

6) ik pa brīdim paši sev vēlreiz atstāstām savus iekšējos, visvairāk tieši negatīvos dialogus;

7) piefiksējam, kad šādi iekšējie dialogi mūsos risinās visvairāk -vakaros, rītos, vienatnē? Ja tie ir pārāk nogurdinoši vai uztraucoši, mācāmies tiem iekšēji teikt kategorisku Nē;

8) vakarā uzskaitām 3 pozitīvus šīs dienas notikumus;

9) ik pa brīdim sevi ar kaut ko spontānu samulsinām- "izsitam no sliedēm";

10) reizi dienā formulējam 3 notikumus, par ko esam pateicīgi.

Cilvēki visā pasaulē šobrīd pārdzīvo sarežģītu laiku, un tas, ko mēs reāli varam darīt, ir censties saglabāt mieru un nepadoties panikai.

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.

Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni) 

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks „iestrēgst” situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.